ACTA ir starptautiska vienošanās, kuras mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likumdošanas iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka ACTA ļaus izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. EM gan to kategoriski noliedz.
ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji pagājušajā ceturtdienā ACTA parakstīja, bet nolīgums pirms stāšanās spēkā vēl jāratificē valstu parlamentos. Latvijas Saeimā par ACTA atbildīga ir Ārlietu komisija, bet par to diskutēt paredzējusi arī Cilvēktiesību komisija.
Nekā jauna, bet izdevīgi
J. Pūce diskusijā vairākkārt uzsvēra, ka Latvijai jau saistošie Eiropas Savienības (ES) tiesību akti attiecībā uz intelektuālo īpašumu digitālajā vidē esot daudz stingrāki nekā ACTA iekļautās normas, tādēļ nekādas izmaiņas šajā jomā tas mums nenozīmēs. Nolīguma parakstīšana Latvijai esot izdevīga, jo to paraksta arī ārpus ES esošas valstis, kurās intelektuālā īpašuma aizsardzība līdz šim neesot tik stingra, un arī Latvijas uzņēmumiem, piemēram, farmācijas kompānijām, tādēļ rodoties problēmas.
Kaut iepriekš ACTA kritiķi Latvijā uz konkrētiem nolīguma pantiem, kas rada bažas par cenzūras ieviešanu vai interneta lietotāju izspiegošanu, nav atsaukušies, diskusijā izskanējušie iebildumi jau bija daudz konkrētāki. VL-TB/LNNK pārstāvis Jānis Dombrava un uz debatēm uzaicinātais aktīvists Armands Leimanis vērsa uzmanību uz nolīguma 27. panta 4. punktu. A. Leimanis pauda bažas, ka tas pieļauj situāciju, kad autortiesību īpašnieks bez tiesas starpniecības varēs vērsties pret konkrētu interneta lietotāju, nodarot viņam būtisku kaitējumu. EM pārstāvji gan šādu iespējamību kategoriski noliedz: «Visas darbības ir veicamas tikai ar tiesībsargājošo iestāžu starpniecību, nevis «pa tiešo» vēršoties pie interneta pakalpojumu sniedzēja.»
Viltīgs manevrs
SC deputāts jurists Andrejs Elksniņš savukārt norādīja uz ACTA 23. panta 1. punktu, kas kā krimināli sodāmas definē «darbības, ko veic kā komercdarbības, lai gūtu tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu». «Manā izpratnē tas ir tāds viltīgs manevrs, kā paplašināt krimināli sodāmu darbību loku. Kā nesenajā gadījumā ar dzejolīšu publicēšanu sēru sludinājumos Lubānas Ziņās. Šobrīd pēc mūsu likumdošanas tas ir nevis krimināls, bet civiltiesisks pārkāpums. Savukārt pēc ACTA tas būtu kriminālpārkāpums, jo avīze taču netiešā veidā gūst peļņu no šo dzejolīšu pārpublicēšanas. Piemēram, ja blogā, kur redzamas arī Google reklāmas, publicēšu dzejolīšus, būšu kriminālnoziedznieks. Jāņem vērā, ka ACTA ir starptautisks nolīgums, tātad juridiski «augstāks» par vietējo likumdošanu. Ja Latvija tam pievienojas, tad paredzu, ka jau tuvākajā nākotnē sagaidīsim arī attiecīgās izmaiņas Krimināllikumā,» viņš vēlāk teica sarunā ar Dienu.
J. Pūce gan kategoriski noliedza, ka ACTA dēļ nāksies veikt kādas būtiskas izmaiņas Latvijas likumdošanā. Viņš arī prognozēja, ka ACTA ratificēšana ES varētu aizņemt vairākus gadus.
Tikmēr ACTA kritiķu pulkam pievienojušies arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, ar iesauku Neo pazīstamais informācijas tehnoloģiju eksperts Ilmārs Poikāns. Viņš intervijā Latvijas Radio norādījis, ka ACTA iekļautie formulējumi ir ļoti izplūduši, «lai zem tā varētu pabāzt gandrīz jebko». Savukārt bijusī elektroniskās pārvaldes lietu ministre Ina Gudele intervijā radio Baltkom norādījusi - ja jau ACTA paredz, ka interneta pakalpojumu sniedzēji atbild par klientu darbībām internetā, tad viņiem ir vai nu pienākums, vai tiesības klientu darbības izsekot.
Portālā manabalss.lv pret ACTA vērsto iniciatīvu līdz trešdienas pēcpusdienai jau bija parakstījuši vairāk nekā 3300 cilvēku - ir izskanējis aicinājums 10 000 parakstu savākt līdz 13. februārim, kad pie valdības nama paredzēts pret nolīgumu vērsts protests.