Tiešu draudu neesot
Ziņas par O. bin Ladena nāvi 2011. gada 2. maijā (1. maijā pēc ASV laika) pielika punktu gadiem ilgiem mēģinājumiem uziet pasaulē visvairāk meklēto teroristu. Vīrietis, kuru vaino 2001. gada 11. septembra uzbrukumos ASV, jau gadiem slēpās Abotābādas pilsētā, kur viņa mītnē iebruka amerikāņu specvienība SEALS, iepriekš par to nebrīdinot Pakistānas varu.
Al Qaeda dibinātāja nāve saniknoja ekstrēmista sekotājus, kas ne reizi vien solījuši to atriebt. Nāves gadadiena viņiem var kalpot kā simbolisks datums, kurā pierādīt savu varenību, brīdinājuši eksperti.
«Al Qaeda svarīgākais šobrīd ir kaut ko izdarīt, pierādīt, ka tā vēl ir dzīva, sarīkot kādu diezgan nozīmīgu uzbrukumu vai uzbrukumu sēriju, kas pierādītu, ka viņi vēl nav sakauti,» ar telekanālu ABC News pārdomās dalījās Baltā nama bijušais pretterorisma speciālists Ričards Klārks.
Viņš uzsvēra, ka bīstamākais šobrīd ir Jemenā bāzētais islāmistu atzara grupējums Al Qaeda Arābijas pussalā (AQAP). «Nevajag daudz cilvēku, lai pastrādātu līdzīgu uzbrukumu, kādu mēs redzējām 11. septembrī,» brīdināja R. Klārks. «Tur piedalījās mazāk nekā divi duči cilvēku, un ir skaidrs, ka viņiem [Al Qaeda] šobrīd ir pieejams šāds skaits cilvēku tādās vietās kā Jemena.»
ASV mierina, ka konkrēti terora akta draudi nepastāv, taču lēmusi ievērojami pastiprināt drošības kontroli. «Šobrīd mums nav ticamas informācijas, ka kāda teroristu organizācija, to vidū Al Qaeda, plānotu uzbrukt ASV bin Ladena nogalināšanas gadadienā,» uzsvēra Baltais nams.
Lielākās bažas radot Al Qaeda iedvesmoti vientuļnieki. Organizācija pēdējos gados arvien vairāk pūļu velta atsevišķu vientuļnieku radikalizācijai rietumvalstīs. Turklāt ekstrēmistu interneta forumus pārplūdinājuši dažādi uzbrukuma draudi, kas norāda uz iespējamo aktu sasaisti ar O. bin Ladena nāves gadadienu.
Aizliedz pēcnāves attēlus
Operācija, kurā nogalināja O. bin Ladenu, saasināja ASV un Pakistānas attiecības. Amerikāņi pārmet, ka Pakistāna gadiem ļāvusi slēpties teroristam, kamēr pakistānieši dusmojas par amerikāņu nesaskaņoto ielaušanos viņu teritorijā.
Pakistāna cenšas aizmirst kauna traipu, ko iezīmējusi operācija, norāda eksperti. Tā nesen nojauca māju, kurā mitinājās terorists, bet piektdien no valsts izsūtīja jau pagājušā gada maijā aizturētos O. bin Ladena ģimenes locekļus -trīs atraitnes un 11 bērnus. To vidū ir septiņi O. bin Ladena bērni un četri mazmazbērni.
Sievām un divām vecākajām meitām pēc desmit mēnešu aizturēšanas tiesa piesprieda 45 dienu cietumsodu par nelegālu uzturēšanos Pakistānā. Viņas to izcieta ierādītā namā galvaspilsētā Islāmābādā, kur kopā ar viņām uzturējās arī pārējie bērni.
Piektdien visi deportēti uz pašu izvēlēto Saūda Arābiju. Abas vecākās sievas dzimušas Saūda Arābijā, bet trešā - Jemenā. Ģimenes advokāts aģentūrai AFP norādījis, ka jaunāko sievu kopā ar viņas bērniem, visticamāk, pēc tam pārvedīs uz Jemenu.
Tikmēr ASV Federālā tiesa noraidīja prasību publiskot foto un videomateriālus, kas uzņemti operācijas laikā. «Attēls var būt tūkstošiem vārdu vērts,» Reuters citēja tiesnesi Džeimsu Boesbergu, kurš uzsvēra, ka izprot sabiedrības vēlmi ieraudzīt šos materiālus. «Tomēr šajā gadījumā būs jāaprobežojas ar vārdos izteiktiem stāstiem par O. bin Ladena nāvi un apglabāšanu, jo šī tiesa neliks publiskot ko vairāk.»
ASV prezidents Baraks Obama jau pērn pēc reida aizliedza medijiem nodot O. bin Ladena pēcnāves attēlus, uzsverot, ka tie var radīt risku Amerikas nacionālajai drošībai. Šo apdraudējumu vairākkārt uzsvēris arī Pentagons un Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP).
Prasību tiesā bija iesniegusi ASV sabiedriskā organizācija Judical Watch, kas uzrauga valdības darbu un cīnās pret korupciju. Pēc tiesas noraidošā lēmuma organizācija nekavējoties vērsās Apelāciju tiesā.
Kopš laika, kad ASV atteicās publiskot mirušā terorista attēlus, vairākkārt uzvirmojušas sazvērestības teorijas, ka O. bin Ladens aizvien varētu būt dzīvs.