Tieslietu ministrs Jānis Bordāns preses konferencē skaidroja, ka līdzšinējā kārtība ļāvusi izveidoties lielam skaitam šķīrējtiesu, kuru reputācija uzņēmēju vidū nav no labākajām. «Valstij ir jāveicina tādas šķīrējtiesas sistēmas izveidošana, kas Latvijas investīciju vidi, uzņēmējdarbības kultūru un tiesībpolitiku tikai ceļ,» uzsvēra ministrs.
Jaunajai kārtībai pielāgoties spētu aptuveni līdz desmit šķīrējtiesām pašreizējo vairāk nekā 200 vietā. Būtiskākās izmaiņas tā paredz šķīrējtiesu dibināšanas un pārreģistrēšanas prasībās, nosaka šķīrējtiesneša kvalifikācijas pārbaudi un uzraudzību, kā arī šķīrējtiesu darbības atklātumu un pieejamību. Pastāvīgajai šķīrējtiesai pirmos trīs gadus pēc reģistrācijas saskaņā ar jauno likumprojektu būs jāveic ikgadēja pārreģistrācija. Par pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesi varēs būt persona, kura ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību, noklausījusies apmācības kursu un ir ar nevainojamu reputāciju. Pēc apmācības kursa noklausīšanās kandidātam būs jākārto kvalifikācijas eksāmens.
Klātienē iebildumus valdības sēdē cēla Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas un Baltijas Starptautiskās šķīrējtiesas pārstāvji, norādot uz trūkumiem jaunajā regulācijā, tomēr valdība izšķīrās tālākās diskusijas atstāt parlamenta ziņā. Jaunā kārtība varētu stāties spēkā ne ātrāk kā nākamā gada otrajā pusē.