Iespēja iegūt vismaz punktu bija visās trijās grupas spēlēs. Arī pret Zviedriju, kuru daudzi uzskatīja un joprojām uzskata par reālu pretendentu uz zeltu. Vēl 37. minūtē rezultāts bija līdzīgs - 2:2. Tomēr zviedri, kuri jau divas reizes skaitlisko vairākumu bija realizējuši, vēl divas reizes iemeta pieci uz četriem, un uzvaras groži tika atdoti konkurentiem (2:4). Pilnīgi neattaisnojams bija Kobas Jasa noraidījums aiz pretinieku vārtiem. Jā, iespējams, ka tur arī īsti pārkāpuma nebija, taču tiesneši pastiprinātu uzmanību pievērš spēlētājiem, kuri cenšas spēlēt uz noteikumu pārkāpumu robežas. Mača beigās vēl bija iespēja zviedru pārsvaru samazināt līdz minimumam, taču Mārtiņš Karsums nespēja viens uz vienu pārspēt Zviedrijas vārtsargu Henriku Lundkvistu. Pret zviedriem olimpisko debiju piedzīvoja vārtsargs Kristers Gudļevskis. Izklupienā ķērājcimdā notvertā ripa pēc Lui Ēriksona metiena no pāris metru attāluma NHL noteikti iekļūtu nedēļas labāko tvērienu topa augšgalā. Jādomā gan, ka arī olimpiādes labākie momenti aiz okeāna bez ievērības nepaliks. Kopumā par Gudļevska sniegumu viennozīmīgu vērtējumu grūti dot. Vienā gadījumā Sandis Ozoliņš uzgrūda Kristeram virsū pretspēlētāju, tāpēc tajā epizodē Gudļevskis vairs nevarēja izglābt. Aleksanders Ēdlers gan pēdējo piekto ripu gar sānu iemeta tuvējā stūrī. Treneriem nebūs viegli izšķirties, kuram vārtsargam uzticēt sargāt vārtus kvalifikācijas mačā.
Ja līdzvērtīga cīnīšanās ar zviedriem patīkami pārsteidza, tad pirms spēles ar Čehiju jau tika izteikts paredzējums, ka ar šo hokeja grandu olimpiādē vēlreiz mūsējie varētu nopietni paspēkoties. Pirms četriem gadiem Vankūverā Latvijas hokejisti grupā zaudēja čehiem ar 2:5, bet kvalifikācijas mačā tikai pagarinājumā ar 2:3. Sočos Latvijas hokejisti spēles gaitā divas reizes atspēlējās, un otrā perioda sākumā rezultāts bija 2:2. Hokejam neraksturīga epizode bija pirmajā periodā. Jānis Sprukts no pašas vārtu priekšas tik ātri raidīja ripu vārtos, ka pats nemaz nepamanīja vārtu guvumu. «Man izskatījās, ka vārtsargs ar nūju ripu atsit,» tā pēc spēles šo epizodi skaidroja Sprukts. Ripa atsitās pret kameru un atlēca laukumā. Spēle netika apturēta. Mūsu spēlētāji arī nepieprasīja videoatkārtojumu, ja reiz Sprukts, tik tuvu esot vārtiem, nenorādīja uz vārtu guvumu. Pēc pusotras minūtes čehu hokejists Martins Hanzals pārkāpa noteikumus, un tad sekretariāts piesauca klāt galveno tiesnesi, lai paskatās videoatkārtojumu. Interesanti, ka, ieskaitot vārtu guvumu, spēkā tika atstāts arī Hanzala pārkāpums. Par šādu noteikumu traktējumu pēc mača nedaudz izbrīnīti bija arī mūsu spēlētāji.
Čehi izšķirošo pārsvaru guva Ziemeļamerikas hokeja manierē. Pēc viena uzmetiena uz vārtiem ripa atsitās pret Jakuba Vorāčeka nūju un ielēca vārtos. Otrajā gadījumā Edgars Masaļskis atsita ripu sev priekšā, un izmanīgākais izrādījās no malas klāt pieslidojušais aizsargs Mareks Židlickis.
Galvenā cīņa Sočos vēl tikai priekšā.