Folklorists Dainis Stalts, kurš 1988. gadā, kad Latvijā notika pirmais festivāls Baltica, uzdrošinājās pacelt Latvijas valsts karogu, pašlaik atzīst, ka ir ieņēmis cīņas pozīciju ar smagu slimību un tāpēc paša reiz dibinātās folkloras kopas Skandinieki sastāvā festivālā šogad nepiedalīsies. «Cilvēki, kas grimst pilnīgā bezcerībā, lai saprot, ka nav jāpadodas līdz pašām beigām. Ir jācīnās…» saka D. Stalts. «Tas ir tāpat kā ar tautas gara mantām un tautas pašapziņu - mēs sākām folkloras kustību vēl padomju okupācijas laikā tieši ar tādu domu, ka ir jāpaceļ galva un jācīnās.»
Atmodas laika aktīvists atceras, ka festivālam 1988. gadā visādam gadījumam bija sagatavojis trīs karogus, kurus līdz pacelšanas brīdim kādreizējā Sporta pilī licis paslēpt ozolzaru vītnēs un villainēs. Festivāla režisors un scenārists par viņa ieceri neko nezinājuši. «Šobrīd tā festivāla misija daudz ko neatšķiras no tās, kas bija pirms 25 gadiem,» uzskata D. Stalts. «Toreiz gan bija jāieņem stingrāka cīņas pozīcija, lai glābtu senču mantojumu, taču tas ir mūžīgs jautājums. Nedrīkst padoties multikulturālismam, tai masu psihozei un pseidokultūras lavīnai, kas plūst kā no rietumiem, tā austrumiem - vienalga, vai to sauc par Jauno vilni vai kā citādi. Jāsaprot, ka mūsu vērtības tieši tālab ir tik lielas, ka atrodamies divu izcilu kultūru - indoeiropeiskās un somugriskās - satekpunktā. Ja prātīgi ar tām apiesimies, vēl ilgi dzīvosim.»
Šā gada festivāla vadmotīvu Ceļš savos priekšnesumos ievīs 173 Latvijas etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas, gan tautas muzikanti, lietišķās mākslas meistari, amatnieki, gan arī ārvalstu grupas un stāstnieki no ASV, Itālijas, Ukrainas, Bulgārijas, Francijas, Izraēlas, Lietuvas, Zviedrijas, Igaunijas un Lielbritānijas. Festivāls ilgs līdz 9. jūlijam. Galvenās aktivitāšu norises vietas ir Rīga centrs un priekšpilsētas, kā arī Vidzemes puse. Sīkāk: www.festivalbaltica.com.