Franču virtuvi raksturo tās izsmalcinātība, plašā izvēle, nemitīgās rūpes par kvalitāti un smalkumu. Pols Bokīzs, brāļi Truāgro, Alēns Šapels… Ir tik daudz pasaulē zināmu franču šefpavāru, kuri ir unikāli tieši savu prasmju dēļ, par savas valsts kulinārajiem smalkumiem stāsta Francijas institūta Latvijā direktors Denī Diklo.
Franču kulinārais mantojums kopš 2010. gada ir iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. «Dažādu Francijas reģionu daudzveidīgās kulinārās tradīcijas - kaut vai, piemēram, plašais franču vīnu klāsts - apvieno ar siltu, draudzīgu gaisotni: nav nekā gardāka par ģimenes vai draugu lokā baudītu izcilu liellopa gaļu Burgundijas gaumē vai teļa gaļas ragū. Tādējādi franču virtuve savā ziņā raksturo franču dzīvesstilu jeb l'art de vivre,» stāsta D. Diklo.
Sākot jau ar šodienu, 20. novembri, līdz pat nākamās nedēļas trešdienai, 27. novembrim, Rīgā iespējams sekot līdzi Francijas garšas nedēļas notikumiem. Šo nedēļu rīko Francijas institūts sadarbībā ar Bordo un Rīgas pilsētas domi. Francijas garšas nedēļa iecerēta kā starpdisciplinārs pasākums, kas domāts gardēžiem un arī tiem, kuri vēl tikai iepazīst franču virtuves smalkās nianses. Viena no galvenajām norisēm ir izstāde Vīna pagraba aromāti, kas tiks atklāta 21. novembrī Francijas institūta telpās. «Tā ļaus gan lieliem, gan arī maziem apmeklētājiem iepazīt garšu un smaržu nianses no neparasta skatu leņķa - zinātniskas pieejas. Izstāde izklaidējošā un interaktīvā veidā aicinās atklāt franču vīnu brīnumaino pasauli, piedāvājot tuvāk iepazīt pazīstamu aromātu nianses. Es patiesi aicinu visus Rīgas iedzīvotājus apmeklēt šo izstādi!» teic Francijas institūta Latvijā direktors. Francijas garšas nedēļā būs arī franču vīna un virtuves meistarklases, filmas, lekcijas u. c.
Jautāts, kā globalizācija ietekmē nacionālo virtuvi, Denī Diklo teic, ka ne vienmēr globalizācija iet soli solī ar vienveidību. «Kulinārajā jomā tā ļauj iepazīt pasaules virtuves tradīcijas. Starp citu, Francija savas kulinārās tradīcijas ir veiksmīgi bagātinājusi ar citu tautu gardēžu virtuvi (piemēram, itāļu, ķīniešu vai japāņu) un pratusi tām piešķirt mūsdienīgu akcentu. Šī tā saucamā garšu integrācija, protams, notikusi franču virtuvei raksturīgā veidā.»
«Ja runājam par latviešu virtuvi, tad man īpaši garšo deserti. Rabarbermaize, piemēram, vai līdzīgas kūkas mājas gaumē parasti ir ļoti gardas. Zinu, ka Latvijā ir deserts ar nosaukumu ambrozijs, gatavots no rupjmaizes. Tas tik tiešām ir dievu cienīgs ēdiens! Un pat ja pīrādziņi un jāņusiers drīzāk ir sāļas uzkodas, tās ir latviešu virtuves klasiskas vērtības!» uzskata D. Diklo.