Pirms tiesību nolasīšanas viņš varasiestādēm bija paziņojis, ka vecākais brālis Tamerlans viņu pierunāja piedalīties traģiskā uzbrukuma rīkošanā, un atklājis, ka abu pievēršanos radikālajam islāmam veicināja ASV vadītie kari Irākā un Afganistānā.
Notikušais Savienotajās Valstīs ir izraisījis asas diskusijas par to, vai arī terorismā apsūdzētajiem ir jānolasa tiesības neatbildēt uz jautājumiem pirms ir pabeigta nopratināšana. Daudzi republikāņu politiķi uzskata, ka šādos gadījumos tiesību nolasīšana vispār nav vajadzīga, jo tā traucējot izmeklēšanas darbam.
Pašlaik arī nav skaidrs, vai Dž. Carnajeva paziņojumus, kurus viņš paudis pirms tiesību nolasīšanas, varēs izmantot pret viņu tiesā.
ASV Augstākā tiesa 1984. gadā pasludināja, ka gadījumos, kad tiek radīts tūlītējs drauds sabiedrības drošībai, piemēram, ir aizdomas par terora aktu, prokurori tiesā var izmantot apsūdzēto paziņojumus, ko tie pauduši pirms «klusēšanas tiesību» nolasīšanas.
Dž. Carnajeva gadījumā prokurori varētu argumentēt, ka jaunietim uzreiz nav nolasītas tiesības uz klusēšanu, jo viņš varēja atklāt informāciju par citiem iespējamiem uzbrukumiem ASV.
Savukārt cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka šādi izņēmuma gadījumi, kas tiek pamatoti ar nepieciešamību aizstāvēt sabiedrības drošību, nav pieļaujami. Amerikāņu Pilsonisko brīvību savienība ir paziņojusi, ka tiesības neatbildēt uz jautājumiem ir jānolasa katram apsūdzētajam, raksta BBC.