Pēc tikšanās ar Valda Zatlera vadīto Reformu partiju (RP) premjers V. Dombrovskis bija pārliecināts, ka ir spējis pamatot PVN samazināšanas nepieciešamību, saistot to arī ar iestāju eirozonā 2014. gadā, un vienoties arī ar Reformu partiju. Tās pārstāvji Dienai to apstiprināja, taču uzsvēra, ka produktīvās sarunas rezultātā RP ir panākusi darbaspēka nodokļa samazināšanu par pieciem procentpunktiem nākamo triju gadu laikā, kas bija Zatlera Reformu partijas solījumu paketē pirms vēlēšanām. Finanšu ministrijas informācijā medijiem jau iepriekš bija norādīts, ka līdz ar PVN samazināšanu ministrija piedāvā iedzīvotāju ienākuma nodokli no nākamā gada 1. janvāra samazināt no 25% uz 24%, bet neapliekamo minimumu palielināt no 45 latiem līdz 60 latiem. Fiskālā ietekme gadā, samazinot PVN standartlikmi par 1%, būtu aptuveni 40 miljoni latu, teikts Finanšu ministrijas informācijā. Savukārt gada fiskālā ietekme, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1% un palielinot neapliekamo minimumu, būtu aptuveni 60 miljoni latu.
Visu Latvijai!-TB/LNNK savu attieksmi par Finanšu ministrijas piedāvājumu izteiks tikai pirmdien pēc valdes sēdes, bet pēc tikšanās ar valdības vadītāju frakcijas deputāts Imants Parādnieks ar izpratni vērtēja V. Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) minētos iemeslus, kāpēc ministrija nevar īstenot VL-TB/LNNK ierosinājumu piemērot samazināto PVN likmi, kas būtu 12%, vairākām pārtikas preču grupām, piemēram, kvalitatīviem piena produktiem, augļiem, dārzeņiem. Finanšu ministrija norādījusi, ka to nav iespējams tehniski izdarīt tik īsā laikā, lai izmaiņas stātos spēkā jau no 1. jūlija, bet esot pieļāvusi nodokļa samazināšanas pozitīvo iespaidu uz inflāciju, stāstīja I. Parādnieks. Arī no viņa teiktā bija nojaušams, ka frakcija balsos par PVN samazināšanu par vienu procentpunktu, taču līdzīgi kā Reformu partija vēlēsies atbalstu kādām savām iniciatīvām, ko vēl neatklāja.
Pirmdien galīgo lēmumu pieņems arī Vienotība. Tās pārstāvis Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs Dienai atzina, ka arī Vienotībā pret Finanšu ministrijas piedāvājumu pirms nedēļas vēl bija «neviennozīmīga attieksme», bet šajā trešdienā pēc sarunas ar V. Dombrovski J. Reirs jau noskaņojumu frakcijā raksturoja kā «noslieci uz pozitīvo». Šaubas bijušas par to, vai nodokļa izmaiņas dos cerēto efektu - kā tas ietekmēs labklājību, konkurētspēju un vai patiešām mazinās cenas.
PVN pamatlikmes samazināšana ir saistīta arī ar tās izlīdzināšanu Baltijas valstīs, jo Lietuvā tā jau ir 21%, bet Igaunijā - 20%. Tas varētu veicināt arī Latvijas pakalpojumu konkurētspēju reģionā. Finanšu ministrija uzsver, ka ieguvēji būs iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Jau iepriekš PVN samazināšanu eksperti saistīja ar Latvijas iestāšanos eirozonā 2014. gadā, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus attiecībā uz inflācijas ierobežošanu. Vēl pirms dažām dienām intervijā Dienā Vjačeslavs Dombrovskis (RP), uzsverot, ka neatbalsta PVN samazināšanu, aicināja atturēties arī no Māstrihtas kritēriju piesaukšanas. Viņš nenoliedza, ka PVN samazināšana varētu mazināt inflāciju vienā konkrētā gadā par 0,4% līdz 0,5%, bet ne pēc tam, jo tad, viņaprāt, nodokli vajadzētu mazināt katru gadu. Tāpēc V. Dombrovskim (RP) bija šaubas, vai tas patiešām palīdzēs iestāties eirozonā.