Neraugoties uz ekspertu prognozēm par to, ka briti, visticamāk, izvēlēsies vienotās Eiropas labumus, ceturtdienas referendums pierādīja pretējo, izraisot rezonansi ne tikai politiķu prātos, bet arī globālajā finanšu sistēmā, piektdien visā pasaulē atnesot miljardu eiro, mārciņu, dolāru un citu valūtu vērtus zaudējumus. Šajā gadījumā runa nav tikai par mārciņas kursa kritumu, kurš pret eiro sākotnēji nokritās par 6-7%, bet gan visas pasaules finanšu tirgus iespaidīgu reakciju. Investoru neuzticību piedzīvoja pat nafta, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenai sarūkot gandrīz par 5%. Neraugoties uz to, ka eksperti izsaka pieļāvumus, ka Lielbritānijas tautsaimniecība, izstājoties no ES, varētu piedzīvot pat recesiju, norises fondu tirgos liecināja, ka ievērojami aktīvāk tika izpārdoti nevis britu, bet kontinentālās Eiropas finanšu aktīvi, Vācijas un Francijas biržas indeksiem samazinoties vairāk nekā divas reizes straujāk, nekā tas notika Londonas Fondu biržā. Acīmredzami lielākās investoru bažas ir nevis par to, ka Lielbritānijas ekonomiskā attīstība ies mazumā, bet gan par vienotās Eiropas projekta ilgtspēju. Patiesībā briti lielā mērā bijuši ieguvēji jau visu pirmsreferenduma laiku, ko pavadījis nacionālās valūtas vērtības kritums. Kopš pēdējā mārciņas kursa lokālā augstākā punkta, kurš tika sasniegts pagājušā gada vasarā, tās vērtība pret eiro ir nokritusies apmēram par 15%, tādējādi padarot britu ražojumus ievērojami konkurētspējīgākus kopējā ES tirgū. Turklāt izmaiņas valūtu kursos ļauj tikt pie daudz lielākiem eksporta ieņēmumiem un uzņēmumu peļņas, kad ārvalstu tirgos iegūtie dolāri vai eiro tiek pārvērsti mārciņās. Līdz ar to šobrīd nevar izslēgt, ka gadījumā, ja izdosies izbēgt no jauniem neatkarības referendumiem, Eiropas lielākās salas un tās jurisdikcijā esošo teritoriālo vienību ekonomiskās izaugsmes temps varētu pat palielināties, neraugoties uz to, ka investīciju mikroklimats ir šķietami pasliktinājies. Ja īstenosies šāds scenārijs, ir pamats cerēt arī uz mārciņas vērtības kāpumu, kas būtu vitāli svarīgi mūsu valsts eksportētājiem, kuriem Lielbritānija ir septītais nozīmīgākais tirgus. Savukārt, ja britu valūtas kurss paliks pašreizējā līmenī, uz kursa krituma rēķina Latvijas eksportētāju neiegūtie ieņēmumi šogad vien var sasniegt vairākus desmitus miljonus eiro. Tomēr, kā liecina piektdienas pēcpusdienas norises Londonas biržā, interese par Lielbritānijas finanšu aktīviem sākusi atgriezties, ļaujot izvirzīt hipotēzi, ka arī mārciņas kurss var pakāpeniski pieaugt un Brexit finansiālā drāma nebūs ilgstoša, galu galā neiecērtot būtisku robu arī Latvijas eksportētāju makos.
Drāma var nebūt ilgstoša
Mārtiņš Apinis
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.