Pilsonības likuma izmaiņas konceptuāli atbalstīja jau 10. Saeima, bet 11. Saeima Ingmāra Čaklā (Vienotība) vadībā izveidojusi apakškomisiju, kura izvērtē 2. lasījumam iesniegtos priekšlikumus un plāno šo darbu pabeigt vasarā.
Pilsonības likumu deputāti atvēra, aktualizējoties jautājumam par Latvijas pilsoņu tiesībām pretendēt uz dubultpilsonību. Piedāvātie grozījumi likumā dotu iespēju pretendēt uz dubultpilsonību Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārpus Latvijas un kuri iegūst citas valsts pilsonību. Tāpat ierosināts piešķirt dubultpilsonību personām, kurām bija Latvijas pilsonība līdz 1940. gada 17. jūnijam un kuras, glābdamās no okupācijas režīma, atstājušas Latviju un šajā laikā naturalizējušās ārvalstīs, kā arī šo personu pēcnācējiem. Līdzšinējā kārtība noteica, ka, neatsakoties no otras valsts pilsonības, uz Latvijas pilsonību nevarēja pretendēt personas, kas līdz 1995. gada 1. jūlijam nebija reģistrējušās Latvijas Iedzīvotāju reģistrā. Projekta iesniedzēji piedāvā svītrot šo ierobežojumu. Likumprojekta autori piedāvāja atvieglot pilsonības saņemšanu arī tiem, kuri otras valsts pilsonību ieguvuši pēc laulībām ar citas valsts pilsoni.
Pēc tam kad politiķi bija izšķīrušies sākt diskusiju par Pilsonības likuma izmaiņām, tika piedāvāts mainīt arī kārtību, kādā pēc 1991. gada augusta Latvijā dzimušie nepilsoņu bērni iegūst Latvijas pilsonību, kas tagad iespējams uz vecāku iesnieguma pamata.
Savukārt izmaiņu rosinātāji, starp kuriem ir arī valdībā pārstāvētā Zatlera Reformu partija, piedāvā nepilsoņu bērniem pilsonību piešķirt automātiski. Šim ierosinājumam pagaidām nav atbalsta koalīcijā, bet tam piekrīt opozīcijā esošais Saskaņas centrs.
Konferenci, kuru Saeima rīko sadarbībā ar Latvijas Universitāti, piektdien, 2. martā, no pulksten 10 rītā būs iespējams vērot arī tiešraidē Saeimas un LU interneta mājaslapās.