Bards ir cilvēks, kurš visbiežāk spēlē ģitāru un dzied pats savas dziesmas. Šis dziedošais dzejnieks var būt arī cilvēks, kurš nepazīst notis, bet dzied tā, kā jūtas. Tās parasti ir dziesmas, kas kaut uz mirkli liek sajust dzīves esenci. Dziesmas, kas sarakstītas ar asarām un sirds asinīm. Šādu dvēseles, dzejas un mūzikas savienošanos vienā elpā būs iespējams dzirdēt Sv. Pētera baznīcā šodien, 17. oktobrī, plkst. 19.00, kur notiks desmitā starptautiskā bardu un folkmūzikas festivāla Bardu rudens 2013 noslēguma koncerts.
Sv. Pētera baznīcā skanēs Haralda Sīmaņa, Valda Atāla, Ulda Kākuļa, Raimondas Vazdikas un Maijas Kalniņas balss. Būs bardi arī no Lietuvas - Vigants Kazlausks un Povils Ģirdenis, Francijas - Matje Tuzo un duets no Somijas - Tūre Kilpelainens un Jarno Karjalainens.
Dziesminiece un aktrise Raimonda Vazdika gan teic, ka nav svarīgi, kā sauc dziesmu sacerētāju, bet svarīgi ir tas, ko viņš grib sacīt. «Bards grib teikt kaut ko būtisku. Skart emocionālas stīgas, un iespējams, ka Bardu rudens ir labs koncerta nosaukums, jo ir labi pateikt kaut ko rudenīgu bez liekas grūtsirdības.» Viņa speciāli šim koncertam no pūralādes izvilkusi dziesmu, ko sacerējusi 18 gadu vecumā. Skaņdarbam šis būs publisks pirmatskaņojums. Jautāta par to, kāpēc dziesmai šāds liktenis - tik ilgi mēmi gulēt atvilktnē -, dziesminiece teic, ka viņai ir daudz šādu darbu. «Dziesmas iedziedātas mazā kasetē. Tagad kasetes vairs neražo, tāpēc nav nemaz tik viegli atrast vietu, kur tās var noklausīties. Tā nu tās gaida savu kārtu.» Dramaturgs Pauls Putniņš, kurš šo jaundarbu ir dzirdējis, reiz kādā kursabiedru salidojumā R. Vazdikai teicis: «Nospēlē to smuko dziesmu!»
Iespējams, ka dziedātāja no citiem bardiem - Haralda Sīmaņa vai Valda Atāla - atšķiras ar to, ka klasiski savas dziesmas izpilda duetā ar ģitāristi Ilzi Grunti. Viņa ir arī R. Vazdikas dziesmu aranžētāja. «Es, protams, varētu sevi pavadīt uz klavierēm - tā, kā tās dziesmas ir sacerētas -, bet esmu atradusi, ka vislabāk skan, ja spēlē Ilze.»
Koncerta dziesmas solās būt jestrākas par tām, ko ierasts dzirdēt baznīcā. «Tomēr esmu pārliecināta, ka tās nebūs pretrunā ar baznīcas telpu,» spriež barde. Ir ļoti daudz, par ko dziedāt, viņa atzīst: par dzīves jēgu, mīlestību un labākām dienām. Koncertā skanēs arī senākas R. Vazdikas dziesmas. Iespējams, arī populārais hits Apsoli man neko!. R. Vazdika to sarakstījusi, nedomājot par to, vai kāds cits, izņemot viņu pašu, to gribēs dzirdēt. Tā nav iekļauta koncerta programmā, bet, «ja kāds pieprasīs, tad dziedāšu. Tas atkarīgs no tā, kādi cilvēki atnāks». Bards varot spēlēt arī trim klausītājiem un kaut uz mirkli radīt katarsi.