Latvijā dziļā nabadzībā dzīvo 30,9% iedzīvotāju, pēc Eurostat (2011) datiem, tas ir otrais lielākais nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars starp ES valstīm. Sevišķi neaizsargāti ir pensionāri, kuri šai nesakārtotajā, sarežģītajā pasaulē nespēj paši par sevi parūpēties. Ļaudis, kuru mūža darbs ieguldīts tagad peļņu nesošajos privatizētajos uzņēmumos. Sāpe nebūtu tik liela, ja neredzētu kraso sabiedrības diferenciāciju. Pastāvīgie pūliņi savilkt galus kopā novārdzina, un veidojas hroniski nelaimīgi cilvēki. Te es domāju tos vecos, kuriem nav drošības spilvena.
Reizēm kaitina uz pasivitāti vedinošie padomi - domājiet labas domas, skatieties dabā, un būs labi! Bet vēders tukšs, nemaksāto rēķinu kaudze gaida... Kā par to nedomāt un justies labi? Problēmas jārisina citādi, nevis priecājoties par puķītēm.
Vietā būtu salīdzinājums ar kara apstākļiem. Arī es labi atceros, kā māmuļa mainīja ulmaņlaika zeltlietas pret maizes ķieģelīti. Bet kara beigas ir vienas paaudzes mūža attālumā. Nav ekstremālu apstākļu, kuru dēļ cienījamai sabiedrības daļai būtu jāatceras, kā vāra balandu virumu bez gaļas. Starp citu, pēckara gados Matīsa tirgū bija stends, kuram ļaudis meta līkumu, - zirga gaļa. Nav jau tā kaitīga, bet mūsu tautas tradīcijās nav pārtikā lietot ne zirgu, ne suni.
Miers, prieks, harmonija būs tikai paradīzē. Mums jāizdzīvo katrs atvēlētais mirklis šeit, uz zemes. Un ne tikai jāizdzīvo, bet jādzīvo ar cieņu. Galvenais ir atrast veidu, kā iziet caur smago problēmu jūkli un nekļūt pelēkuma pārņemtiem cilvēciņiem. Jo ar tādiem vieglāk manipulēt.
Ir skaidrs - budžetā naudas nebūs, lai pensijas (pareizāk būtu - iztikas pabalstus) jūtami palielinātu. Mūsu ir gandrīz pusmiljons, tas ir varens spēks ar milzīgu intelektuālo potenciālu. Tad domāsim visi kopā, kā savu eksistenci darīt krāsaināku un drošāku. Bet pagaidām - jutīsimies un būsim vajadzīgi un dzīvosim ar prieku.
Gudrais Zālamans ir teicis: «Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.» Mēs teiktu: «Pozitīvas emocijas izraisa bioķīmiskas izmaiņas šūnu līmenī, kas veicina imunitātes nostiprināšanos.»
Redziet nu, vajadzēja rakstīt par laimīgiem pensionāriem, bet sanāca otrādi. Pēc manām domām, laimīgs pensionārs var būt, ja ir daudzmaz laba veselība, materiālais nodrošinājums, apkārt tuvinieki, draugi, labi cilvēki, pašam ir iespēja atrasties procesā, kustībā.
Galvenais - lai nezūd tagadnes esības prieks un lai galva reibst tikai no pavasara gaisa!
Beatrise Neimane