Aizvadītajā ES fondu investīciju plānošanas periodā Latvijai bija pieejami 4,53 miljardi Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzekļu. Ar Eiropas naudas atbalstu īstenoti vairāk nekā 6000 projektu. Visvairāk jeb 950 miljoni latu bija pieejami transporta nozarei, tad secīgi ierindojas veselības joma ar 553 miljoniem un enerģētika ar 370 miljoniem latu. Kā liecina EK Latvijā sagatavotā informācija, tad fondu ieguldījumi veidojuši apmēram 70% no kopējām publiskajām investīcijām. Patlaban Latvija no ES budžeta saņem četras reizes vairāk, nekā tajā iemaksā.
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) ES mājā notikušajā diskusijā ES nauda Latvijai - pagrieziena punkts norādīja, ka fondu nauda bijusi viena no ļoti spēcīgiem ekonomikas dzinējiem: «ES fondi neļāva dziļāk kristies iekšzemes kopproduktam, tie deva zināmu ieguldījumu darba vietu radīšanai un infrastruktūrai. Cikls bijis neviendabīgs, esam pārvērtējuši jomas, varbūt citādāk skatāmies uz lietām, ir no kā mācīties.»
To, ka tiešām ir no kā mācīties un jāmācās būtu cītīgi, apliecina teju ikviens eksperts, kam ir kāda pieredze saistībā ar fondu apguvi. «Skaidrs, ka mums nav klājies sevišķi labi salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju,» secina Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Transporta sektorā spilgts piemērs neizdarībai fondu apguvē bija Pasažieru vilciena projekts. «Procesa vadība neapšaubāmi bija ļoti neveiksmīga. Tas nerada labu autoritāti Latvijai,» Dienai akcentē R. Zīle, kā neveiksmīgu piemēru minot arī autoceļu būvi.
Tai nākamajā plānošanas periodā piešķirts vairāk naudas, nekā sākotnēji EK bija iecerējusi. No kopējās fondu naudas 4,4 miljardu eiro apmērā tieši ceļiem būs novirzīti 27%. «Tā ir liela nauda, bet tā netiek sadalīta atbilstoši tiem uzstādījumiem, kas izvirzīti Nacionālajā attīstības plānā par pakalpojumu pieejamību,» konferencē norādīja biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka fondu nauda domāta lielajiem ceļiem, reģionus tā attīsta minimāli.
Tikmēr EP Transporta komitejas deputāts Ivars Godmanis Dienai atzīst, ka nākamajā plānošanas periodā daudz stingrāk tiks uzraudzīta piešķirtā nauda. To sarunā ar viņu apstiprinājis ES reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns. «Līdz šim neesmu saņēmis apmierinošu skaidrojumu no Satiksmes ministrijas un Latvijas Valsts ceļiem, kāpēc laikā no 2009. līdz 2012. gada beigām viens kilometrs reizēm tika sadārdzināts pat par 250%. Tāpat būtiskas bija reģionālās atšķirības. Piemēram, pirmās šķiras ceļa izbūvēšana Zemgalē bija dārgāka nekā Vidzemē un Latgalē. Arī tranzītielu remonta izmaksas uz vienu kilometru ļoti atšķiras,» neizpratni Dienai pauž I. Godmanis.
To, ka EK prasīs lielāku atbildību par tērēto naudu, izceļ arī Politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags: «Neoficiāli no EK es saprotu, ka daudzās pozīcijās, kā Latvija grib tērēt fondu naudu, nav pietiekama pamatojuma. Tiek parādīts virziens, kādā nauda tiks tērēta, bet detaļas nav pietiekami pamatotas.»
Jau ziņojām, ka ES Daudzgadu budžetam no 2014. līdz 2020. gadam tiks piešķirti 900 miljardi eiro.