Lielie kosmētikas ražotāji, kā arī nozares asociācija pret izmaiņām neiebilst. «Jau kopš 2005. gada ir nepieciešams kosmētikas līdzekļa marķējumā papildus norādīt 26 smaržvielas, kas izraisa paaugstinātu jutību nelielai patērētāju grupai. Patlaban tiek plānots sarakstu pagarināt līdz 89 vielām. Tāda informācija ļautu lietotājiem, kas ir jutīgi pret kādu kosmētikas sastāvdaļu, identificēt produktus, kas var kaitēt veselībai,» skaidro Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja.
EK ierosina aizliegt smaržvielu HICC. Tāpat arī tādas vielas kā anatrolu un hloroatranolu, jo tie ādu padara jutīgu. «Tie ir antranorina un hloroantranorina degradācijas produkti, kas ir slaveno ozolkoka un koka sūnu ekstraktu piemaisījumi. No ozolkoka sūnu ekstraktiem ir sākusies Šipra ģimenes smaržu attīstība jau 1917. gadā, un no tā brīža sūnu ekstrakts tiek plaši pielietots parfimērijā,» skaidro R. Dūrēja. Patlaban Eiropā tiekot nodrošināti tādi tehniskie risinājumi sūnu ekstrakta ražošanā, kas neaizliedz paša sūnu ekstrakta izmantošanu parfimērijā. «Ja to aizliegtu, tas būtu ļoti nopietns izaicinājums parfimēriem,» bilst asociācijas direktore.
Koka sūnas tiek izmantotas tādās pazīstamās smaržās kā Chloᅢᄅ, Christian Dior Diorella, vairākās Elizabeth Arden sērijas smaržās un daudzās citās.
Izmaiņas attieksies arī uz Latvijas kosmētikas ražotājiem. Uzņēmuma Dzintars pārstāve Elīna Lukjanoviča gan konkrēti nenosauc, kā EK ieceres atspoguļosies uz viņu produktiem. Viņa norāda, ka uzņēmums jau tagad darbojas atbilstoši regulai - ja likumā minēto alergēnu daudzums parfimērijā pārsniedz 0,01 %, tas tiek norādīts uz etiķetes. «Ja cilvēks ir jutīgs uz kādu no šiem alergēniem, viņš to izlasa uz iepakojuma un produktu nelieto. Ja ierobežojumi būs stingrāki, protams, mēs tos arī ievērosim. Jau tagad ražotāji piedāvā ozolsūnu ar samazinātu atranola daudzumu. Arī HICC var atrast aizvietotājus,» viņa atklāj, piebilstot, ka vielu kaitīgumu var pārbaudīt tikai īpašas komisijas, kas veic pētījumus un monitoringu.
Eiropas Komisijā norāda, ka pēc zinātniskā atzinuma 2012. gadā notikušas dažādas neformālas apspriedes ar nozares pārstāvjiem no visām ES dalībvalstīm. Tagad sākta sabiedriskā apspriešana. Pēc tam, kad būs skaidrs sabiedrības viedoklis, dalībvalstis balsos par ierosināto izmaiņu ieviešanu. Pēc tam Eiropas Parlamenta un Padomes rīcībā būs trīs mēneši savu pārbaudes tiesību īstenošanai. Ja pret priekšlikumu iebildumu nebūs, paredzams, ka šīs izmaiņas oficiāli varētu pieņemt jau šī gada beigās.