Diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu būs viena no samita centrālajām tēmām. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) norādījis - Latvijas svarīgākās pozīcijas ir nodrošināt pietiekamu kohēzijas finansējumu, kas ļaus Latvijai straujāk tuvoties attīstītāko ES reģionu līmenim, kā arī panākt taisnīgu tiešmaksājumu sadali lauksaimniekiem. V. Dombrovskis kopā ar pārējo Baltijas valstu līderiem ieplānojis tikties ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozo, lai runātu par Baltijas valstu interešu ievērošanu. Tiesa gan, Dānijas kā ES prezidējošās valsts sagatavotajā «sarunu kastē» par daudzgadu budžetu jautājums par taisnīgākiem tiešmaksājumiem Baltijas zemniekiem nav iekļauts. Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka tas nebūšot kavēklis atgādināt par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, aicinot to iekļaut sarunu ietvarā. Lai pievērstu ES līderu uzmanību nevienlīdzīgajiem maksājumiem, ceturtdien Briselē piketēs plaša Latvijas lauksaimnieku delegācija, kas arī plāno iesniegt Eiropas Parlamenta (EP) prezidentam Martinam Šulcam 18 000 Latvijas iedzīvotāju parakstītu petīciju. Savukārt kohēzijas finansējuma aprēķina piedāvājumi konverģences valstīm ir Latvijai labvēlīgāki, salīdzinot ar iepriekšējo EK piedāvājumu. ĀM arī atgādina - «sarunu kaste» vien piedāvā dažādus risinājumus, taču diskusija par konkrētiem skaitļiem nesāksies vēl līdz Eiropadomes diskusijai oktobrī, kad ES prezidējošā valsts jau būs Kipra.
Samita laikā H. van Rompejs plāno dalībvalstu līderiem piedāvāt izskatīšanai kopā ar Eiropas Centrālo banku un EK līderiem sagatavoto plānu par Eiropas monetārās savienības nākotni, kas vairāk būšot politisks manifests, nevis likumdošanas projekts. Jūnija vidū Eiroparlamenta plenārsēdē Strasbūrā Ž. M. Barrozo atklāja, ka šī manifesta mērķis ir mudināt Eiropadomi pieņemt konkrētas apņemšanās, lai tiktu attīstīta ekonomiska un monetāra savienība, kurā savstarpēji tiktu koordinēta nodokļu politika, kā arī valstu izdevumi visās nozarēs. Būtībā tas ir mudinājums eirozonas valstīm veidot centralizētu budžetu, kā arī kontrolēt, vai valstis ievēro fiskālo disciplīnu. Viņš arī atzīmējis, ka, iespējams, ārpus eirozonas esošās valstis var arī nepiekrist šim aicinājumam, taču norādījis, ka līdz ar ekonomiskajām attiecībām visu ES dalībvalstu nākotne ir cieši saistīta.
Viens no soļiem, lai panāktu integrētāku ES, ir banku savienības veidošana. Kā norādīja premjerministrs V. Dombrovskis, Latvija atbalsta diskusijas par ciešāku banku integrāciju, iespējām veidot vienotu ES līmeņa banku uzraudzības sistēmu, taču jāpanāk līdzsvars starp valdību spēju kontrolēt banku sektoru un atbildību par iespējamo zaudējumu segšanu. Latvija arī atbalsta Pakta izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai Eiropā pieņemšanu, kas veicinās saskaņotāku dalībvalstu rīcību.