Eiroskeptiķi populāri
Šveices kūrortā Davosā uz Pasaules Ekonomikas foruma organizēto ikgadējo sanāksmi ir sabraukuši aptuveni 2500 pasaules vadošo biznesa līderu, politiķu un ekonomistu. Pēdējos gados viens no galvenajiem viņu sarunu tematiem Davosā ir ES finanšu krīze un atkopšanās no tās.
Arī šis gads nav izņēmums, jo aizvien vairākums ES dalībvalstu cīnās ar krīzes smagajām sekām, no kurām tipiskākā ir augstais bezdarbs, jo īpaši jauniešu vidū. Bezdarbs, taupība, pieaugošā sociālā nevienlīdzība un gausā ekonomiskā izaugsme ir veicinājusi vēlētāju novēršanos no tradicionālajiem politiskajiem spēkiem un piesliešanos eiroskeptisku ideju paudējiem.
Aptaujas rāda, ka EP vēlēšanās savās valstīs lielāko vēlētāju atbalstu iegūs galēji labējā Francijas Nacionālā fronte, pret musulmaņiem noskaņotā Brīvības partija Nīderlandē un Lielbritānijas Neatkarības partija, kuras dēļ britu konservatīvais premjerministrs Deivids Kamerons pēdējā laikā runā par vēlmi rīkot referendumu, lai lemtu par Lielbritānijas turpmāko dalību ES.
Savukārt Grieķijā, kuras ekonomika jau sešus gadus ir recesijā, labākos panākumus paredz kreisi radikālajai partijai SYRIZA, kas pieprasa lauzt 2010. gadā ar starptautiskajiem aizdevējiem panākto vienošanos par finansiālās palīdzības programmu, kas paredzēja vairākkārtēju valsts izdevumu samazinājumu. Labas izredzes ir arī skandalozajai galēji labējai partijai Zelta rītausma.
Eirooptimisti uzvarēšot
Davosas sanāksmes delegāti pauduši bažas, ka potenciālais EP vēlēšanu iznākums var traucēt politisku lēmumu pieņemšanu un apdraudēt ES ekonomikas attīstību, pat neskatoties uz to, ka ir izdevies novērst eirozonas sabrukumu.
Pasaulē lielākā finanšu uzņēmuma UBS priekšsēdētājs un bijušais Vācijas Federālās bankas prezidents Aksels Vēbers uzskata, ka eiroskeptiķu panākumu gadījumā EP darbs regulāri var tikt paralizēts. «Padomājiet, kā Tējas dzeršanas kustība [Republikāņu partijas ultrakonservatīvais spārns] apgrūtināja ASV valdības darbu. Vai Eiropas vēlas sekot?» vaicāja baņķieris.
Optimistiskāk noskaņots ir Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Stubs, kurš pats kandidēs EP vēlēšanās. Viņš uzskata, ka eiroskeptisko populistu gaidāmie panākumi vēlēšanās tiek pārspīlēti un tie neaizkavēs «mērenā vairākuma» mērķus, piemēram, virzību pretī dziļākai ES integrācijai.
A. Stubs prognozē, ka eiroskeptiskās galēji labējās un galēji kreisās partijas iegūs 10-20% deputātu vietu nākamajā EP sasaukumā (pašlaik tām ir 12% mandātu). «Tas būs mazāk, nekā daudzi analītiķi gaida, bet vairāk, nekā šīs partijas ieguva iepriekšējās vēlēšanās,» A. Stubs sacīja aģentūrai Reuters.
Viņaprāt, EP arī turpmāk vairākumā būs eirooptimisti, kas spēs apvienoties, lai pieņemtu nozīmīgus lēmumus. A. Stubs šaubās, ka visi eiroskeptiskie spēki varēs vienoties kopīga mērķa vārdā.
Jāveicina nodarbinātība
Biznesa līderi uzskata, ka ES ekonomika neatgriezīsies uz izaugsmes takas, ja netiks veicināta nodarbinātība.
Pagājušā gada beigās bezdarba līmenis ES sasniedza rekordu - 12,1%. Daudz satriecošāki bezdarba rādītāji ir atsevišķās dalībvalstīs, piemēram, Spānijā tie ir 26%, Grieķijā - 28%. Viens no pasaules vadošajiem ekonomistiem, Hārvarda Universitātes pasniedzējs Kens Rogofs, tos nosauca par «patiesi šaušalīgiem», raksta BBC.
UBS vadītājs A. Vēbers uzskata, ka ES ir jākoncentrējas uz inovācijām, tehnoloģijām un tirdzniecību. Viņam pievienojas franču enerģētikas uzņēmuma Total vadītājs Kristofs de Maržerī, kurš uzskata, ka eiropiešiem ir jāatgūst konkurētspēja. «Mums visos līmeņos ir jāuzlabo savu inženieru un strādnieku prasmes un jāpiespiež viņus radīt jaunus produktus,» uzsver K. de Maržerī.