Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) Latvijā ekomarķējuma licences piešķīris tikai diviem uzņēmumiem - a/s Spodrība un Sonata Enterprise Inc. filiālei Latvijā. Kā norāda VPVB vecākā eksperte Edīte Timšane, Spodrība ir pirmais ražošanas uzņēmums Latvijā un pirmais sadzīves ķīmijas un ķermeņa kopšanas līdzekļu ražotājs Baltijas valstīs, kuram 2013. gadā tika piešķirts starptautiski atzīts - Eiropas Savienības (ES) - ekomarķējums. Marķējuma logo - Ekopuķīte (EU Flower) - simbolizē konkrētu vides un veselības aizsardzības, kā arī produktu kvalitātes standartu izpildi, kurus apstiprinājusi Eiropas Komisija.
Apliecinājums reputācijai
«Ekoloģisko produktu ražošana ir pierādījums uzņēmuma mūsdienīgai, uz nākotni vērstai domāšanai un stratēģijai - šiem būtu jābūt nākotnes produktiem,» norāda a/s Spodrība kvalitātes direktore Inese Vilka. Spodrība ir Latvijā lielākais mājķīmijas ražotājs - lai palielinātu uzņēmuma apgrozījumu, 2005. gadā rūpnīca piesaistīja investorus no Islandes.
Pašlaik Spodrība ražo dažādus tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļus mājai, apģērbiem, apaviem, arī līdzekļus dārzkopībai un plāno attīstīt plašāku kosmētikas ražošanu. Ekoloģiskais marķējums Ekopuķīte (tam analogs ir Ziemeļu valstīs attīstītais ekomarķējums Ziemeļu gulbis), ir piešķirts sešiem Spodrības produktiem. Tas ir apliecinājums uzņēmuma reputācijai, saka I. Vilka un turpina: «Mūsu vistiešākais vērtētājs ir pircējs, tāpēc nevaram atļauties ražot nepārdomātu un nekvalitatīvu produkciju.» Spodrībā ir izstrādāta kvalitātes sistēma, kas aptver visu uzņēmumu, sākot no laboratorijas un iepirktajām izejvielām, beidzot ar ražošanu un tehnoloģiskajiem procesiem. «Lai arī produktu sertificēšana ir dārgs un laikietilpīgs process, tomēr tas ir viens no godīgas konkurences priekšnosacījumiem un vienīgā oficiālā garantija, ka produkts tiešām ir ekoloģisks,» uzskata I. Vilka.
Vienota izejmateriālu aprite
«Pašlaik tik populāro Eco, Bio un Naturāls zīmju lietošanu uz produktu etiķetēm neaizsargā neviena likumdošana, līdz ar to šo zīmju patiesajai vērtībai bez oficiālā sertifikāta nav pienesuma,» norāda I. Vilka un uzsver - EU Flower ir oficiālais Eiropas vides instruments, un šī marķējuma lietošanas atļauju izvērtē un piešķir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošais VPVB.
Latvijā ir pieejami arī lielo zīmolu oficiālo marķējumu ieguvušie ekoloģiskie produkti - Frosh, Neutral, Tri-Bio. I. Vilka lēš - kopējais ekoproduktu segments Latvijā ir aptuveni 5% no sadzīves ķīmijas produktu klāsta. No visas Spodrības produkcijas apjoma ekoprodukti aizņem 15%. «Tas vērtējams ļoti pozitīvi, jo ražošanas apritē ienāk maksimāli videi draudzīgas, kvalitatīvas, vienlaikus arī efektīvas izejvielas. Tās tiek veiksmīgi iekļautas arī «parasto» produktu formulās,» skaidro I. Vilka. Vienotā izejmateriālu aprite uzņēmumam esot ļoti izdevīga arī no cenu politikas viedokļa - jo lielāks izejmateriāla iepirkums, jo izdevīgāka cena. «Vienlaikus tiek saglabātas produktu kvalitātes prasības, un «parastajiem» produktiem veidojas pievienotā vērtība, jo arī tos ražojam no videi draudzīgām izejvielām. Šādā veidā uzņēmums rod reālu iespēju arī ražošanas procesos atstāt iespējami mazāku ietekmi uz vidi. Tas arī ir kopējais ekoproduktu stratēģijas pamatojums - uztvert vidi un cilvēku kā vienotu veselumu, kas atrodas pastāvīgā mijiedarbībā,» norāda I. Vilka.
Kritēriju periods ierobežots
Visi mājķīmijas līdzekļi tiek pakļauti Eiropā vienotām likumdošanas normām, jāpiebilst, ka ķīmisko vielu un maisījumu reģistrēšanas, vērtēšanas un licencēšanas kārtību nosaka REACH regula. Ekoproduktu segmentam papildus noteiktas ES likumdošanas normas, saistītas ar Eiropas vides instrumenta - EU Label - izvirzītajiem oficiālajiem kritērijiem. Kā norāda VPVB vecākā eksperte E. Timšane, ES ekomarķējums tiek piešķirts tikai tiem produktiem, kas atbilst visiem attiecīgajā produktu grupā izstrādātajiem kritērijiem - labākajiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem.
Šie kritēriji ietver, piemēram, izejvielu kopsummu un izvērtējumu, konservantu un smaržvielu pielietojumu, produkta un iepakojuma masas koeficientu, informāciju uz etiķetes. «Darbs ar EU Flower kritērijiem nav viegls un ātrs,» atzīst I. Vilka. Formulas izstrāde, iekļaujot produkta mazgājoši tīrošo īpašību izvērtējuma testus, var aizņemt trīs mēnešus. Vēl aptuveni trīs mēnešu garumā notiek pieteikuma, dokumentācijas sagatavošana, tikpat ilgi - izvērtēšanas process VPVB. Ir jāsagatavo informācija etiķetēm. Process nav ātrs, un spēkā esošo kritēriju periods ir ierobežots, jo tos aizvieto ar jauniem kritērijiem un tad process jāsāk no jauna. Arī izmaksas nav mazas. Produkta virzīšana EU Label sertifikāta iegūšanai var izmaksāt līdz 4000 eiro - atkarībā no produkta veida, kas saistīts ar mazgāšanas testu izmaksām. Ministru kabinets nosaka arī gada maksu par ekomarķējuma izmantošanu. Turklāt marķējums tiek piešķirts uz laiku, jo, pēc standarta, kritēriji tiek izstrādāti četriem gadiem.
Normas būs stingrākas
Ķīmisko vielu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību Eiropā nosaka tā saucamā CLP (Classification, Labelling, Packaging) regula. Tā kā sadzīves ķīmijas produktiem tiek piemērotas jaunas CLP regulas normas, ar šī gada 1. jūniju patērētāji uz sadzīves ķīmijas preču etiķetēm līdzšinējā Andreja krusta vietā pamanīs citas brīdinājuma zīmes. Tās attieksies arī uz ekoproduktiem. Taču līdz 1. jūnijam saražoto un ar Andreja krustu atzīmēto produkciju varēs tirgot vēl divus gadus.
Kā norāda I. Vilka, jaunās CLP normas ir stingrākas: «Nākotnē jebkuram mājķīmijas produktam būtu jābūt marķētam ar šīm zīmēm un drošības norādēm. Patērētājam no tām nevajadzētu baidīties, bet uztvert kā papildu drošu informatīvo materiālu.» Ražotājs ar šīm brīdinājuma zīmēm apliecina, ka tam ir pieejama visu produktā izmantoto izejvielu dokumentācija, ka ražotājs to ir rūpīgi izvērtējis, lai aprēķinātu kopējo produkta marķējumu, un ir pietiekami kompetents un atbildīgs pret patērētāju. Šādi ražotājs apliecina arī to, ka nav izmantojis dzīvniekus testu veikšanai, lai noteiktu produkta reālo iedarbību: «Pēc jaunajiem noteikumiem - ja mazgāšanas līdzeklis satur pat nelielu daudzumu mazgājošo vielu, tas jau būs jāmarķē ar kādu no brīdinājuma zīmēm. Tās varēs nelietot tikai tad, ja ir veikti pierādošie testi kairināmības neesamībai,» teic Spodrības pārstāve.
Šādus testus veic uz dzīvniekiem vai pēc jaunākajām metodikām - ar cilmes šūnām. Latvijā laboratorijas testus ar cilmes šūnām neveic, bet ārzemēs pieejamās ir ļoti dārgas, un, kā atzīst I. Vilka, Latvijas ražotājs to atļauties nevar: «Tā kā Spodrība pieņēmusi stratēģiju testiem neizmantot dzīvniekus, nākotnē visas brīdinājuma zīmes parādīsies uz produktu etiķetēm. Tās tiks izvietotas normatīvajos dokumentos noteiktajā formulējumā, un to izvietošanu noteiks strikta matemātiska kalkulācija, nevis reāls pierādījums par produkta bīstamību.» I. Vilka aicina patērētājus brīdinājuma zīmes uztvert kā informācijas sniegšanu pircējam un uzņēmuma kompetences novērtējumu, norādot arī, ka «piesardzības nekad nevar būt par daudz».