Šajā laikā ir klupts un krists, bet gūta vērtīga pieredze un atziņa - ražojošs uzņēmums Latvijā bez eksporta pastāvēt nevarēs. Cita, ne mazāk svarīga - eksports nav tikai aizvest un izkraut produkciju citas valsts teritorijā.
Austrumu tirgos - Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, arī Kaukāza un Vidusāzijas valstīs - Latvijā ražotam produktam ir jau tradicionāli pozitīva aura, kas nozīmē kvalitāti. Tomēr ar šo no padomju laikiem pārmantoto priekšstatu ir par maz, lai tos iekarotu. Nepieciešams rūpīgs darbs produkcijas kvalitātes nodrošināšanai, lai nepieviltu patērētājus. Pamatīgs resurss jāvelta robežu šķērsošanai, pārvarot visus birokrātiskos šķēršļus un normas, kas ar katru gadu pieaug, jo Austrumu valstis sargā savus tirgus. Jāvelta daudz darba produkcijas loģistikai, distribūcijai, tirdzniecības ķēžu mārketingam un iekļaušanai tirdzniecības vietu sortimentā. Tam visam nepieciešamas investīcijas un tirgus specifikas izpēte. Jāpiebilst, ka tas viss arī noteiks eksportētā produkta cenu, kas būs būtiski augstāka par to, kādu ierasts redzēt veikalu plauktos Latvijā. Tātad pievilcīga cena nebūs Latvijas produkta konkurētspējas stūrakmens Austrumos. Pamats, kas ļauj Latvijas produkcijai izcīnīt savu vietu eksporta tirgos, ir kvalitāte un uzņēmuma speciālistu neatlaidīgais darbs
Rietumu eksporta tirgi līdzīgi Lietuvai un Igaunijai mūsu Latvijas ražotājiem šķiet saprotamāki, jo garšas un patēriņa īpatnības Eiropā ir līdzīgas. Īpaši, ja runājam par Ziemeļeiropu. Protams, Eiropas kartē ir eksotiski izņēmumi, taču kopumā tās ir tikai nianses. Piemēram, Eiropas Savienības standarti visiem ir vienādi, bet šķēršļu eksporta sākšanai Rietumu virzienā ir nesalīdzināmi mazāk, nekā strādājot, piemēram, Krievijas vai Ukrainas virzienā. Tomēr, neraugoties uz iepriekš minēto, Latvijas pārtikas ražotāju eksports Rietumu virzienā nekļūst par vieglu pastaigu. Rietumvalstu iedzīvotājiem nav izveidojies priekšstats par Latvijas pārtiku kā izcili kvalitatīvu, bet cenas ziņā priekšrocība būs ražotājiem, kas spēj saražot lētāku produkciju gan klimatisko apstākļu dēļ, gan pateicoties attiecīgo valstu atbalsta programmām.
Kādi varianti Latvijas ražotājiem? Viens no tiem - sekot tautiešu gaitām un eksportēt produkciju uz viņu jaunajām mītnes zemēm vai meklēt partnerus, kas Latvijas uzņēmuma ražojumus pārdotu ar savu zīmolu, kuram ir konkrētajā tirgū nepieciešamā atpazīstamība un iekopta distribūcija.
Kādi varianti, lai stiprinātu Latvijas ražotāju konkurētspēju eksporta tirgos? Valsts ieinteresētība un atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem! Savulaik Zemkopības ministrija paveica lielu darbu, palīdzot eksportētājiem sertifikācijas jautājumos. Vai tagad nebūtu pienācis laiks konkrētam atbalstam, kas būtu skaidri saskatāms Latvijas valsts nodokļu politikā attiecībā uz eksportējošiem uzņēmumiem?