B. Balcs savā ziņojumā uzsver, ka Latvija atbilst eiro uzņemšanas kritērijiem un to sasniegšanā ir ieguldīti lieli valdības un iedzīvotāju pūliņi, bet nākotnē valdībai ir svarīgi saglabāt piesardzīgas politikas nostādnes un ierobežot makroekonomiskās nelīdzsvarotības un cenu stabilitātes riskus. EP ziņotājs pievērš uzmanību, ka pretēji iepriekš izskanējušajām bažām nav pamata uztraukumam par strauju nerezidentu noguldījumu pieplūdumu un ar to saistīto iespējamo nestabilitāti Latvijas banku sektorā. B. Balcs aicina Latvijas valdību un varas iestādes aktīvāk komunicēt ar iedzīvotājiem, lai nodrošinātu lielāku sabiedrības atbalstu eiro ieviešanai. Izteikts aicinājums Latvijas varas iestādēm turpināt informācijas un komunikācijas kampaņu, kas sasniegtu visus Latvijas pilsoņus. Pēc Eurobarometer aptaujas, iedzīvotāji visvairāk satraucas par iespēju zaudēt nacionālo identitāti, kontroli pār valsts finansēm un ļaunprātīgu cenu noteikšanu pārejas laikā.
B. Balcs iepriekš Dienai neslēpa, ka, gatavojot ziņojumu, ņems vērā arī norises ap uzņēmumu Liepājas metalurgs, kurš, pēc valdības aplēsēm, var radīt apjomīgus izdevumus valsts budžetam, tomēr ziņojuma projektā nav norāžu par Liepājas metalurga problēmām. EP preses sekretāre Marta Rībele informēja, ka B. Balca sagatavotais ziņojums tuvāko nedēļu laikā būs jāizskata EP Ekonomikas un monetāro lietu komitejai, EP par to balsos sesijā nedēļā no 1. jūlija. EP atzinums par valstu gatavību iestāties eirozonā nav saistošs gala lēmuma pieņēmējiem - ES valstu finanšu ministriem -, bet ir nozīmīgs no politiskā atbalsta viedokļa. Līdzšinējā eirozonas paplašināšanās pieredze liecina, ka valstīm, kuras ir izpildījušas Māstrihtas kritērijus un kuras par gatavām atzinušas Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka, šķēršļi no EP un ES valstu finanšu ministru puses vairs netiek likti.