Plānu izstrādājusi pati EK, lai mēģinātu padarīt ES demokrātiski daudz atbildīgāku. Pētījumi liecinot, ka ES pilsoņi ir neapmierināti ar demokrātijas deficītu Savienībā. «Jaunās tiesības atvērs jaunu nodaļu ES demokrātiskajā dzīvē,» uzskata EK viceprezidents Marošs Šefčovičs, kurš bija viens no šīs idejas kvēlākajiem atbalstītājiem. «Tas ne tikai nodrošinās, ka pilsoņu balsis tiek sadzirdētas Briselē, bet arī veicinās patiesas starprobežu debates par ES saistošiem jautājumiem.»
Kritiķi uzskata, ka jaunā programma tikai rada ilūziju par vienkāršo pilsoņu iespējām ietekmēt ES politiku, jo process paredz dažādus ierobežojumus. Iesniegtās likumdošanas iniciatīvas tikšot noraidītas, ja tās būs «aizvainojošas un nenozīmīgas». Tās arī nedrīkstēs būt «pretrunā ar ES vērtībām» un nevarēs pieprasīt ieviest nosacījumus, kas var novest pie grozījumiem ES pamatlīgumos.
Tas nozīmē, ka pilsoņi nevarēs iesniegt tādus ieteikumus, kas attiecas uz apjomīgākiem un teorētiskākiem jautājumiem, piemēram, vienotās Eiropas nākotni un eirozonas makroekonomisko politiku.