Francijas jaunievēlētais prezidents Fransuā Olands izaicināja Vācijas kancleri Angelu Merkeli, uzstājot, ka nepieciešams ieviest vienotas eiroobligācijas. Viņam piebalsojuši arī citi, to vidū Itālijas premjers Mario Monti, kā arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo.
Taču A. Merkele bija nepiekāpīga, norādot, ka svarīgākais ir neatkāpties no aizsāktās taupības programmas valstu budžetos. Kanclere uzsvēra, ka eiroobligāciju izdošana pārkāptu vairākus ES līgumu nosacījumus, kā arī nesniegtu kāroto izaugsmi, ziņoja BBC.
Vācijas pozīciju pēc samita izskaidroja tās ekonomikas ministrs Filips Reslers. «Eiroobligācijas atalgotu tās valstis, kuras neievēro budžeta [disciplīnas] politiku, un sodītu tās valstis, kas ievēro pareizu budžeta politiku.»
Vācijas pusē nostājusies Nīderlande, Somija, kā arī citas nelielās eirozonas valstis. «Eiroobligācijas nav nekas tāds, kam mēs dotu priekšroku, tās paaugstinātu mūsu aizņemšanās izmaksas,» Nīderlandes premjeru Marku Ruti citēja Reuters.
Maz ticams, ka Berlīne mainīs savu nostāju, Stefans Zeidendorfs no Francijas un Vācijas institūta Lūdvigsburgā norādīja Deutsche Welle. Taču Vācijas pusē paliek aizvien mazāk atbalstītāju.
Arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs samitā kritizēja Vāciju, uzsverot, ka tai ir zemi aizdevuma zīmju procenti, savukārt «citām valstīm Eiropā jāmaksā seši procenti. Šis balansa trūkums grauj ES. Tieši tādēļ debates par eiroobligācijām ir arī debates par to, kādā veidā mēs redzam šīs Savienības dzīvotspēju».
Samitā uzmanības lokā bija Grieķija, jo bažas par tās iespējamo izstāšanos no eirozonas saasinājušas zonas parādu krīzi. «Mēs vēlamies, lai Grieķija paliek eirozonā, tajā pašā laikā ievērojot savas saistības,» uzsvēra ES prezidents Hermanis van Rompejs.