Ilgu laiku nostrādājusi bankā, viņa nu jau apmēram gadu ir franšīzes ņēmēja uzņēmumā Narvesen Baltija un saimnieko divos Narvesen kioskos Vecmīlgrāvī. Pavisam drīz būšot arī trešais. Jautāta, kas šajā darbā sagādā grūtības, Vita ilgi domā, tomēr neko tā arī nevar izdomāt. «Nav tādu grūtu lietu! Viss ir izdarāms!»
Nolēma, ka strādās finanšu iestādē
Enerģija un uzņēmība Vitai bijušas raksturīgas jau kopš darba gaitu sākuma. Bauskas 1. vidusskolu viņa pabeidza 90. gados - juku laikos, kad biežs bija uzskats, ka mācīties nevajag, vajag tikai taisīt kādu savu biznesu. Vita kopā ar paziņām braukāja uz Lietuvu pēc drēbēm, ko pēc tam pārdeva Bauskas tirgū. «Taču ar laiku sāka likties, ka vajag kaut ko nopietnāku, arī vecāki uzskatīja, ka jāizglītojas. Iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātē, ekonomistos,» Vita stāsta.
Studiju laiki bijuši vienreizēji - pat ar visu to, ka Vita studēja neklātienē un jau no pirmā kursa paralēli strādāja, lai nopelnītu studiju maksai. Draugs palīdzēja iekārtoties darbā Rautakesko par vairumtirdzniecības koordinatori. Vita atceras, ka šajā uzņēmumā tikusi novērtēta, dabūjusi arī algas pielikumu, taču jutusi, ka darbs īsti pie sirds tomēr neiet. «Es strādāju ar pavadzīmēm, sazinājos ar lielajiem klientiem - veikaliem, uzņēmumiem - un sastādīju to pasūtīto preču sarakstus. Pieņēmu pasūtījumus, apstrādāju un nodevu tālāk tirdzniecības aģentam vai pārstāvim.»
Vita atzīstas, ka tolaik nolēmusi, ka grib strādāt finanšu iestādē. Pretendējusi uz klientu apkalpošanas speciālista vakanci Hansabankā, taču bez panākumiem, jo tolaik trūka gan zināšanu, gan pieredzes. «Bet rokas nenolaidu, gāju uz priekšu.» Atsaukusies uz sludinājumu Baltic Trust Bank un izturējusi pārrunas, Vita kļuva par klientu apkalpošanas speciālisti šīs bankas filiālē tirdzniecības centrā Origo. Šis darbs viņai patika un arī gāja no rokas. «Pildīju savu plānu un vēl palīdzēju kolēģiem, filiāles direktors novērtēja, ka esmu cilvēks, uz ko var paļauties. Ja es kaut ko uzņemos, tad daru par visiem 100%. Ja varu darīt tikai uz 50 vai 75%, tad nemaz nesāku. Vadībai patika arī tas, ka nesēžu uz vietas - neaprobežojos tikai ar uzdoto, bet nāku arī ar savu iniciatīvu. Tolaik gan pati šo savu plusu vēl tā īsti neapzinājos,» Vita stāsta. Jau pēc gada viņu paaugstināja par operāciju un uzskaites vadītāju, uzticēja strādāt ar juridiskajām personām un VIP klientiem, kā arī kontrolēt filiāles maksājumus, dokumentu apriti.
Man vajag kustību
Tas sakrita ar laiku, kad Baltic Trust Bank pārtapa par GE Money Bank, bet Vita aizgāja dekrēta atvaļinājumā. Atgriežoties darbā, viņai piedāvāja kļūt par bankas Jūrmalas filiāles vadītāju. «Protams, es piekritu, tas man bija ļoti liels izaicinājums.» Vita stāsta, ka sākums vadītājas amatā gan bijis pagrūts. «Atceros, kā atnācu pirmajās dienās uz savu jauno kabinetu, viss skaisti un jauki, bet bija neziņa - ko tagad darīt? Ar ko sākt?» Taču pamazām Vita iepazina savu četru darbinieku kolektīvu, un viss iegāja sliedēs.
Pēc neilga laika Vitas pārraudzībā nonāca arī bankas Piņķu un Imantas filiāles un par izaicinājumu kļuva tas, kā apvienot vadītājas darbu trīs dažādās vietās. «Izstrādāju savu shēmu, kaut ko deleģēju arī darbiniekiem. Tāpat sapratu, ka galvenais - lai ikvienam darbiniekam ir skaidri viņa pienākumi un arī uzņēmuma mērķi, kā arī tas, ko un kā darīt jebkurā situācijā, tāpēc to visu centos ar viņiem regulāri izrunāt. Ir nācies sastapties ar cilvēkiem, kas citos uzņēmumos veikuši uzdoto, īsti nesaprot, kam tas viss. Tad tas ir tikai ķeksīša pēc.»
Vitai sagādāja gandarījumu darba dinamika, būšana te vienā vietā, te otrā. «Es pēc dabas esmu aktīvs cilvēks, man patīk darbu duna. Man vajag kustību, es nevarētu visu dienu tikai sēdēt kabinetā un kaut ko rakstīt,» Vita teic. Vēlme pēc aktivitātes («jutu, ka vakaros kaut kā trūkst») un papildu zināšanām noteica arī to, ka viņa iestājās Biznesa augstskolas Turība maģistrantūrā un neklātienē pabeidza uzņēmējdarbības un uzņēmumu vadības programmu.
Apgūt var visu
Ekonomiskās krīzes sekas Vita nejuta, jo šajā laikā piedzīvoja gan kāpumu karjerā, gan pieaugumu ģimenē. Tomēr, kad pagājušā gada sākumā GE Money Bank īpašnieki ASV paziņoja, ka aiziet no Latvijas tirgus, banku likvidēja un Vitai, tāpat kā citiem tās darbiniekiem, nācās domāt par jauna darba meklēšanu. «Bija sajūta, ka esi izmests no laivas, bet es esmu optimiste - ja tā ir lemts, tad ir. Es skatos uz priekšu.»
Vita nosprieda, ka ies strādāt uz mazumtirdzniecību, jo šo jomu mazliet jau pazina. Kāds ieteica painteresēties par Narvesen piedāvājumu franšīzes ņēmējiem. Vita pieteicās, izturēja konkursu un nu vada divus kioskus. «Franšīzes ņēmējs nozīmē, ka vari sākt savu uzņēmējdarbību, bet jau esoša uzņēmuma paspārnē. Tu arī neieguldi daudz savu naudas līdzekļu, līdz ar to vari izmēģināt, vai tev šāds bizness sanāk un patīk vai ne, vai tas ir tev vai ne. Nav arī lielu zaudējumu, ja pēkšņi nesanāk.»
Pārlēkt no bankas uz Narvesen specifiku gan sākumā prasīja pūles, taču Vita uzskata, ka galvenais ir vēlme - ja cilvēks grib, viņš visu var apgūt. «Es mācījos, pati strādāju pie kases - lai vadītu kolektīvu un zinātu visas nianses, jāiziet pašai visam cauri. Arī tagad palaikam mēdzu aizvietot meitenes pie kases un par to nekaunos - tas man dara prieku,» Vita stāsta.
To, ka franšīzē jāievēro jau gatavas vadlīnijas un koncepcija, viņa izjūt nevis kā ierobežojumu vai apgrūtinājumu, bet drīzāk kā atvieglojumu. Par savu biznesu, kas tiktu būvēts no nulles, Vita vēl nedomā. Pagaidām viņas plānos ietilpst Narvesen kiosku vadīšanu kaut kad nākotnē papildināt ar kādu Narvesen veikalu, kur sortiments plašāks un atbildība lielāka. Patlaban Vita arī izbauda iespēju plānot savu darbalaiku tā, lai divas dienas nedēļā varētu pilnībā pavadīt ar saviem trim bērniem. Visa ģimene arī mīl brīvdienās izbraukt pie dabas vai doties pastaigās pa pilsētu.