Aicina tērēt izaugsmei
Meksikā notikušajā G20 valstu sanāksmē liela uzmanība tika veltīta eirozonas problēmu pārvarēšanai, tādēļ gala paziņojumā iekļauta eirozonas dalībvalstu apņemšanās spert noteiktus soļus pretī «daudz integrētākai Eiropas finanšu arhitektūrai». «G20 eirozonas locekles veiks visus nepieciešamos politiskos pasākumus, lai garantētu eirozonas vienotību un stabilitāti,» teikts paziņojumā.
Eiropas valstis arī uzņēmušās izveidot banku savienību, lai turpmāk izvairītos no tā, ka jau tā dziļos parādos esošas valstis sniedz palīdzību grūtībās nonākušām bankām. Ciešāku Eiropas banku sadarbību atbalsta eirozonas lielākā ekonomika Vācija, kura iepriekš ir noraidījusi iniciatīvas, kuru rezultātā Berlīnei vajadzētu piedalīties banku glābšanā ārpus savas valsts robežām.
G20 valstis solījušas darīt visu iespējamo, lai sekmētu pasaules ekonomikas izaugsmi. «Stipra, ilgtspējīga un līdzsvarota izaugsme saglabājas G20 galvenā prioritāte, jo tā rada jaunas darbvietas un palielina iedzīvotāju labklājību,» rakstīts dokumentā. Šī mērķa sasniegšanā liela nozīme piešķirta valdības tēriņu palielināšanai. Kā zināms, tas ir pretrunā ar Vācijas līdzšinējo nostāju, ka parādu nomocītām valstīm ir jāveic strikti taupības pasākumi, lai sakārotu savas finanses.
Sanāksmes laikā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji paziņoja, ka Eiropai neizdosies atrisināt savas budžeta problēmas, ja tā nepievērsīs lielāku uzmanību izaugsmes veicināšanai. «Eiropas valstīm ir jāatvieglo darbinieku pieņemšanas un atlaišanas procedūra un jāpadara vienkāršākas darbinieku iespējas doties peļņā uz citām Eiropas valstīm,» teikts SVF ziņojumā. Fonds apgalvo, ka šie pasākumi veicinātu reģiona ekonomikas izaugsmi par 4,5% tuvākajos piecos gados.
Barrozo saskaišas
Eiropas līderiem samita laikā bija jāiztur milzīgs pārējo dalībnieku spiediens, no visām pusēm regulāri tika izteikti aicinājumi rīkoties izlēmīgi, lai atrisinātu eirozonas krīzi. Piemēram, ASV prezidents Baraks Obama, tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, pauda bažas par eirozonas problēmu tālāku padziļināšanos un aicināja strādāt pie «lielākas Eiropas integrācijas». Viņš arī kārtējo reizi izteicies par nepieciešamību izdot eirozonas kopīgās parādzīmes.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadītājs Hosē Anhels Gurija paziņoja, ka eirozonas parādu krīze ir «lielākais risks pasaules ekonomikai», bet Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors Paskāls Lamī brīdināja, ka eirozonas problēmas apdraud pārējo pasauli. Savukārt Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers aicināja eirozonas līderus veikt strukturālās reformas, bet Pasaules Bankas vadītājs Roberts Zēliks sacīja, ka pasaule gaida, kad Eiropa liks priekšā savu rīcības plānu.
Pārmetumi par nespēju risināt eirozonas likstas ļoti sadusmoja Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozo, kurš paziņoja, ka eiropieši nav ieradušies uz G20 samitu, lai klausītos pamācībās. «Krīze nesākās Eiropā. Tā aizsākās Ziemeļamerikā, un lielu daļu mūsu finanšu sektoru ietekmējušas neparastas darbības atsevišķos finanšu tirgu sektoros,» paziņoja Ž. M. Barrozo, atsaucoties uz 2008. gada rudenī notikušo vairāku milzīgu ASV finanšu kompāniju sabrukumu, ko izraisīja atsevišķu finansistu pārmērīgā tiekšanās pēc peļņas.
EK vadītājs sacīja, ka G20 locekļiem ir jāsaprot, ka svarīgs ir katras 17 eirozonas dalībvalsts viedoklis. «Ne visas G20 dalībvalstis ir demokrātijas, bet mēs esam, tāpēc pieņemam lēmumus demokrātiski. Dažreiz tas aizņem vairāk laika,» paskaidroja Ž. M. Barrozo. «Mēs šeit neieradāmies, lai saņemtu mācību par demokrātiju vai par to, kā jāpārvalda ekonomika, jo Eiropas Savienībai ir lēmumpieņemšanas modelis, ar kuru mēs ļoti lepojamies.»