Četras dienas izstādes apmeklētāji varēs klausīties grāmatu autoru priekšlasījumus, saņemt rakstnieku autogrāfus, piedalīties jaunu grāmatu atvēršanas svētkos, iegādāties grāmatas par sevišķi zemām cenām, mainīties ar grāmatām grāmatu maiņas punktā. Īpaši pasākumi plānoti arī bērniem, grāmatu izstādi papildinās mācību literatūras un mācību līdzekļu klāsts.
Nāk ar grāmatu sarakstu
«Šī ir patiešām labi apmeklēta izstāde, liela daļa apmeklētāju nāk katru gadu,» saka izstādes projekta vadītājs Valts Jirgensons. Pērn izstādi apmeklēja ap 15 tūkstošiem cilvēku, līdzīgu apmeklējumu organizatori sagaida arī šogad. Īpaši veiksmīga pērn bijusi grāmatu maiņas punkta darbība - jaunus īpašniekus tur atrada vairāk nekā 8500 grāmatu. Grāmatu maiņas punktam savu pienesumu solījušas vairākas Latvijas izdevniecības un apgādi, arī Rīgas Centrālās bibliotēkas depozitārija apmaiņas fonds. V. Jirgensons uzsver, ka zemāka grāmatu cena nav vienīgais faktors, kas saista izstādes apmeklētājus, - tā ir arī iespēja tikties ar grāmatu autoriem un iepazīt visu piedāvājumu, ko pēdējā laikā sarūpējuši izdevēji.
«Te ir vienīgā vieta, kur var apskatīt izdevniecību aktuālo piedāvājumu vienkopus,» saka izdevniecības Dienas grāmata vadītāja Dace Sparāne. Viņa uzsver - daudziem šis ir ilgi gaidīts brīdis, kad kārotās grāmatas pieejamas par īpašu cenu. «Ir regulārie apmeklētāji, kas nāk ar grāmatu sarakstu un speciāli šim pirkumam iekrātu naudu.»
Izdevniecības Jāņa Rozes apgāds vadītāja Renāte Punka uzsver, ka grāmatu svētki ir nozīmīgi tieši tāpēc, ka izdevējam ir iespēja tikties ar savu lasītāju un atgādināt, ka arī lasīšana ir lielisks laika pavadīšanas, sevis bagātināšanas veids.
Tikšanās ar rakstniekiem
Latvijas Grāmatu izstādē izdevēji šogad sarūpējuši vairākas būtiskas tikšanās ar pašmāju un ārvalstu rakstniekiem. Sestdien Ķīpsalā nule latviskoto darbu Silva rerum II (tulkojusi Dace Meiere, izdots Zvaigznē ABC) prezentēs Lietuvā ārkārtīgi populārā rakstniece Kristina Sabaļauskaite. Iepriekšējos gados romāns Silva rerum Lietuvā izdots astoņas reizes, un kopumā pārdoti jau 22 tūkstoši eksemplāru. Romāna turpinājums Silva rerum II, kas Lietuvā iznāca pagājušā gada sākumā, jau piedzīvojis piecus papildmetienus.
3. martā Ķīpsalā būs sastopama arī vācu rakstniece Katarīna Hāgena, kuras darbs Ābolu sēkliņu garša (2008)Latvijā tika izdots pērn (Jumava). Vācijā jau nedēļu pēc publicēšanas šis darbs iekļuva dižpārdokļu sarakstā un sasniedza virsotnes Leipcigas grāmatu izstādē, mēnesi pēc izdošanas Vācijā jau bija pārdoti 40 000 grāmatas eksemplāru, un romāns ierindojās visvairāk pirkto grāmatu topu augšgalā. Pašlaik Vācijā tas izdots piekto reizi un pasaulē tulkots vairāk nekā 20 valodās. Šajā pašā dienā notiks tikšanās arī ar zviedru rakstnieku Ulfu Starku - pusaudžu stāsta Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es autoru.
No pašmāju autoriem būs iespējams tikties ar žurnālisti un rakstnieci Marinu Kosteņecku, kuras grāmata Vēstules no mājām nupat iznākusi latviešu valodā (Jumava), dzejnieci Amandu Aizpurieti un citiem autoriem. Dienas grāmata šogad organizē Autogrāfu stundas - tajās būs sastopami Inga Ābele, Atis Klimovičs, Nora Ikstena, Gundega Repše, Andris Ogriņš, Pauls Bankovskis, Aivars Vilipsons un Inga Žolude.
Viļņa - četrreiz lielāka
Aptuveni četras reizes lielāku apmeklētāju skaitu savos grāmatu svētkos izdodas pulcēt Viļņai. Šogad Viļņas svētki noritēja ar lozungu Atver pasauli!, tie noslēdzās svētdien, organizatori sagaida, ka arī šogad svētkus būs apmeklējuši aptuveni 60 tūkstoši cilvēku.
«Tas ir cits mērogs, viņiem ir izdevies tos padarīt par patiešām lieliem, populāriem un gaidītiem svētkiem,» saka R. Punka, kura bija devusies uz Lietuvas galvaspilsētu, lai pārstāvētu Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju Baltijas Grāmatu svētkos. Viņa uzsver, ka šādu mērogu lietuviešiem izdevies sasniegt ar ilgu un pamatīgu valsts atbalstu grāmatniecības nozarei, arī pašiem svētkiem. «Jā, šobrīd atbalsts kļuvis mazāks, bet ir izdevies izveidot tradīciju.» Arī V. Jirgensons norāda, ka Viļņas izstādes panākumi galvenokārt saistīti ar pārdomātu valsts atbalstu grāmatniecības nozarei, kas ļāvis šai nozarei attīstīties krietni tālāk nekā Latvijā.
Uz Viļņas svētkiem šogad bija devušies vairāk nekā 30 ārvalstu viesu, īpašā diskusiju klubā katru dienu notika diskusijas par politikai, kultūrai un literatūrai nozīmīgiem jautājumiem.
Zīmīgi, ka laikā, kad latviešu rakstniecība dramatiski samazinātā finansējuma dēļ cīnās par izdzīvošanu, minētais Viļņas grāmatu svētku diskusiju klubs tika atklāts ar tēmu Vai baltu laikam pienācis gals?, tajā tika spriests, vai latviešiem un lietuviešiem nebūtu jādomā par izdzīvošanas stratēģiju XXI gadsimtā.