LM pārstāve Liene Užule Dienai uzsvēra, ka jaunā pieeja būšot cilvēkiem labvēlīgāka. «Piemēram, Siguldā jau patlaban ļoti izplatīti ir alternatīvie pakalpojumi. Projekta Cerību sēta ietvaros ir izveidots ciemats, kurā klienti dzīvo vairākās mājiņās, viņiem ir pieejams medicīniskais atbalsts, ir iespēja darboties ar lauku darbiem,» kā nākotnes scenāriju visā Latvijā šo piemēru izceļ L. Užule.
Savukārt LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda uz citu valstu pieredzi, uzsverot, ka «liela apjoma finansiāli ieguldījumi valsts sociālās aprūpes centru kvalitātē rada tikai nelielus uzlabojumus katra klienta dzīves kvalitātē». LM pārstāvji izceļ arī to, ka šādas reformas esot sekmīgi noritējušas vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un nākamajā ES fondu plānošanas periodā šim nolūkam atvēlēti arī ievērojami līdzekļi.
Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš gan pret plānotajiem jaunievedumiem ir skeptiskāks. Viņš Dienai atzina, ka veikt izmaiņas pašreizējā sistēmā bija nepieciešams, tomēr jaunās pamatnostādnes vērtē kā nepilnvērtīgas. «Dokumentā ir daudz pretrunu. Protams, pozitīvi ir tas, ka problēmas sākts risināt, taču domāju, ka tas nedos gaidīto rezultātu. Būtībā tiek paredzēta vienas institūcijas pāreja uz citu, bet netiek risināts ne šo cilvēku nodarbinātības, ne rehabilitācijas jautājums,» teic A. Bērziņš.
LM iecerējusi sešos gados par tūkstoš vietām samazināt klientu skaitu valsts sociālās aprūpes centros, tā vietā nodrošinot iespēju saņemt alternatīvo pakapojumu 700 cilvēkiem. Valdības mājaslapā atrodamie aprēķini liecina, ka mērķa sasniegšanai papildus nepieciešami vairāk nekā 143,7 miljoni latu. Lielāko daļu šīs summas plāno segt no Eiropas līdzekļiem, no valsts budžeta atvēlot teju 43 miljonus, bet no pašvaldību kasēm - vairāk nekā 34 miljonus.