Par dabas resursu izmantošanu un videi nodarītu kaitējumu, piemēram, par atkritumu nešķirošanu, ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Pašlaik ap 80% no iekasētās valstij piekritīgās summas - 10 miljoniem - nonāk kopējā valsts budžetā. Taču ministrija ir iecerējusi panākt, ka šos līdzekļus iegulda pasākumos, kas palīdzētu sargāt dabas vērtības, skaidro VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Jurijs Spiridonovs, norādot, ka šī nauda varētu tikt izmantota, piemēram, meža īpašnieku informēšanai, kā saimniekot aizsargājamās dabas teritorijās.
Pamatnostādnes arī paredz ūdenssaimniecības nozares sakārtošanu. Pašlaik nav vienota likuma šīs jomas regulēšanai, un katrā pašvaldībā tas notiek citādi, piemēram, vienā ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošinātāja atbildība sniedzas no ieguves vietas līdz krānam, citā - līdz maģistrālajam vadam, stāsta J. Spiridonovs. VARAM ir plānojusi sakārtot šo sistēmu, paredzot tarifu noteikšanas kārtību, atrisinot jautājumu par bezsaimnieka ūdensvadiem, nosakot, kam - pašvaldībai vai investoram - jāiegulda nauda maģistrālo ūdensvadu izveidē, attīstot teritorijas. Plānots arī, ka turpmāk, izmantojot ES finansējumu ūdenssaimniecības projektiem, būs jānodrošina noteikts pieslēgumu skaits konkrētā laika periodā. Pašvaldības piekrīt, ka šāds vienots regulējums nozarei ir nepieciešams, un jau ir iesaistījušās Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma izstrādē, nosūtot savus ieteikumus, Dienai pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Gunta Lukstiņa.
Iecerēts arī digitalizēt un aktualizēt informāciju par zemes dzīļu resursiem, kas patlaban ir papīra formātā. Būtu vajadzīgs saprast, kas «šajā ekonomiskās attīstības fāzē būtu interesants ārvalstu investoriem», ir ekonomiski izdevīgs, norāda J. Spiridonovs. Viņš min, ka, piemēram, pēdējā laikā investori sākuši izrādīt interesi par Latvijas naftu, un piebilst, ka būtu nepieciešams diskutēt par zemes dzīļu resursu izmantošanu, nevis lai «pārraktu Latviju», bet lai būtu skaidrs «ko mēs atļaujam, ko mēs neatļaujam darīt, kādi ir nosacījumi, kuras jomas mēs gribam attīstīt».
Viena no VARAM prioritātēm ir depozīta sistēmas izveide. Diena jau rakstīja, ka no 2015. gada 1. janvāra paredzēts nodrošināt iespēju nodot dzērienu iepakojumu, par to saņemot noteiktu naudas summu. Ir jau panākta vienošanās ar nozari pārstāvošajām asociācijām.
Iesaistītās puses savu piekrišanu vēl nav paudušas saistībā ar citu ieceri - ideju par Lietišķās ekoloģijas institūta izveidi, par ko plānots diskutēt. Ministrija uzskata, ka varētu apvienot vides zinātnes jomā darbojošos institūtus vai dibināt jaunu, piemēram, uz Latvijas Hidroekoloģijas institūta bāzes. «Esošajiem institūtiem nepietiek resursu, un tiem ir ļoti fragmentētas darbības,» - viens pēta jūru, otrs - biotopus, trešais darbojas atkritumu jomā. «Mēs piedāvājam zinātniskajai sabiedrībai apvienoties, sadarboties kopā stiprākā iestādē,» lai ietaupītu administratīvos resursus, aicina J. Spiridonovs. Viņš skaidro, ka ministrija izjūt nepieciešamību pēc kompleksiem pētījumiem, lai likumdošanas iniciatīvas pamatotu ar aprēķiniem, skaitļiem un, piemēram, veidojot jaunas aizsargājamās teritorijas, būtu skaidrs, kāpēc tas nepieciešams. Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore Anda Ikauniece savukārt iebilst, ka, ministrijai komunicējot ar zinātniekiem un mērķtiecīgi koordinējot speciālistu darbu, arī pašreizējo institūciju ietvaros būtu iespējams nodrošināt nepieciešamos pētījumus. Viņa norāda, ka, pirms sāk meklēt risinājumus, būtu nepieciešama rūpīgāka situācijas analīze, jo citādi šai idejai neredz pamatojumu.
VARAM iecerējusi izstrādāt ieteikumus arī zaļā publiskā iepirkuma jomā un, iespējams, iestrādāt noteiktas prasības normatīvajos aktos. Pamatnostādnes paredz arī, piemēram, šķiroto atkritumu pārstrādes attīstīšanu, pretplūdu pasākumu īstenošanu un citu jautājumu risināšanu.