Šogad dome uzstādīja 12 kaķu mājas, katra no tām izmaksāja 90 latu, Dienai pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks Askolds Kļaviņš. Tās atrodas Rēznas ielā un Ziemeļu rajona izpilddirekcijas ēkas pagalmā. Ja kaķi tās izmantos, nākamajā gadā dome varētu spriest par vēl kādu mājiņu izvietošanu.
A. Kļaviņš gan uzskata, ka kaķu māju uzstādīšanu vajadzētu nodrošināt konkrēto ēku apsaimniekotājam, bet pašvaldībai būtu jārūpējas tikai par savā īpašumā esošu namu kaķiem. Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) jau nodrošina kaķu māju uzstādīšanu un vairākās vietās tās jau izvietotas, informēja uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns. Taču jāmaksā par visu gan ir pašiem iedzīvotājiem. Vienas RNP piedāvātās kaķu mājas izmaksas ir virs 100 latiem. Ja konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieki par šādu soli vienojas, var vērsties pie apsaimniekotāja.
Papildu nepieciešamību pēc kaķu mājām rada māju siltināšana, kuras rezultātā pagrabtelpas kaķiem tiek padarītas nepieejamas, Dienai atzina organizācijas Dzīvnieku SOS pārstāve Laura Karnīte. Dzīvnieku SOS 2011. gadā Rīgā uzstādīja 12 kaķu mājas. Dažas no tiem kaķi tiešām izmanto, piemēram, Ropažu ielā 5, kā to Dienai apliecināja arī vietējie iedzīvotāji. Savukārt Pēterbaznīcas apkaimes dzīvnieki dod priekšroku pagrabiem, kur siltāk, lai gan arī īpaši veidotā mājiņa tur stāv.
Īpaši kaķiem mājas tiek uzstādītas arī citviet Latvijā. Liepājā kaķu mājas ieviestas jau pirms vairākiem gadiem, Salacgrīvā tādas tika izgatavotas pērn, liecina aģentūras LETA informācija. Jēkabpilī pagājušajā gadā tika uzstādītas četras kaķu mājas, kuru izgatavošana pašvaldībai izmaksāja ap 800 latiem, vēl trīs tiks izvietotas drīzumā. Jākabpils pašvaldības pārstāve Elīna Bite Dienai pastāstīja, ka iedzīvotāji iebilst, ja kaķi dzīvo daudzdzīvokļu māju pagrabos, jo tādējādi ēka zaudē siltumu, tāpēc dzīvniekiem jāmeklē alternatīvs patvērums. Kopumā pašvaldības pieredze liecina, ka dzīvnieki izmanto šīs viņiem veidotās mājas. Vislabāk tiem patīk tās, kuras izvietotās nomaļākās vietās.
Svarīgi gan ielas kaķus ne tikai nodrošināt ar mājokli, bet arī sterilizēt, lai ierobežotu to skaita strauju pieaugumu. Pasaulē pierasta prakse ir ielas kaķus noķert, sterilizēt, iezīmēt tos, nogriežot kreisās auss galiņu, un atlaist atpakaļ, lai tie dzīvo sev ierastajā vidē. Patversmēs šos dzīvniekus neliek. Latvijas patversmju un dzīvnieku aizsardzības organizācijas pārstāvji tiekoties secinājuši, ka ne visas pašvaldības nodrošina finansējumu ielas kaķu sterilizācijai, tāpēc tās vēstulē aicinājušas Latvijas Pašvaldību savienību (LPS)uz sadarbību šo un citu, ar istabas dzīvnieku saistītu jautājumu risināšanā, pastāstīja L. Karnīte. «Šo vēstuli mēs noteikti ņemsim vērā,» solīja LPS pārstāve Ilze Mutjanko.
Arī Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta vecākā eksperte Iveta Kociņa atzina, ka ielas kaķu sterilizācijas programma tiek īstenota tikai mazākajā daļā pašvaldību, bet vietās, kur tas tiek darīts, to būtu nepieciešams veikt garākā laika periodā un lielākā apjomā. Rīgas dome ik gadu finansē ap 1000 kaķu sterilizāciju, šim nolūkam, kā arī sabiedrības izglītošanai iztērējot ap 30 000 latu. Taču šogad piešķirtā nauda jau iztērēta un ir jāgaida rindā, līdz būs pieejami nākamajā gadā piešķirtie līdzekļi. L. Karnīte norāda - lai dzīvnieku skaits nepieaugtu, ir nepieciešams sterilizēt vismaz 60-70% ielas kaķu, bet Rīgā, ieskaitot sabiedrisko organizāciju finansējumu, gadā šī procedūra tiek veikta tikai 2000-3000 dzīvniekiem, kas ir daudz par maz.