«Valsts policija nav atbildīga par šādu norobežojumu Rīgā,» uzstāj Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis, atgādinot, ka VP Ceļu policijas bataljons uzrauga satiksmes noteikumu ievērošanu Latvijā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka personai, kura šķērsojusi ielu tam neparedzētā vietā, tiek izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods piecu latu (septiņi eiro) apmērā.
Rīgas domes Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Dišlere atturējās komentēt situāciju, pirms pati personīgi nav iepazinusies ar apstākļiem šajā vietā. Uz jautājumu, kāds sods būtu jāsaņem gājējiem, kas neatļauti iet pāri Gogoļa ielai, I. Dišlere atbildēja, ka «paši gājēji, nepareizi šķērsojot ielu, pakļauj sevi riskam un tas ir ļoti slikti, ka viņi neizmanto visdrošāko pārvietošanās veidu - tuneli, kas speciāli tika izbūvēts, lai mazinātu sastrēgumus un sabiedriskā transporta plūsmu». Šajā ielas posmā ir divas joslas katrā virzienā. I. Dišlere ir pārliecināta, ka trūkstošais metāla žoga fragments ir ļaunprātīgi izzāģēts un nozagts, un šo vietu tagad cilvēki izmanto, šķērsojot Gogoļa ielu. «Ielu uzturēšana ir Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildība,» teic I. Dišlere. Informācija ir nodota konkrētās ielas uzturētājiem, kas tālāk risinās neatļauto gājēju kustību, pilnībā norobežojot šo vietu, sola departamenta pārstāve.
2007. gadā Rīgas dome noteica, ka universālveikalam Stockmann jāizveido gājēju tilts, kas savienotu Stockmann un tirdzniecības centru Origo. Tika pat pieļauts - ja līdz 2008. gada beigām Stockmann neuzbūvēs gājēju tiltu pāri Gogoļa ielai, Rīgas dome piedzīs soda naudu 200 000 latu apmērā. Tomēr 2009. gadā tika atklāts gājēju pazemes tunelis zem Gogoļa ielas, tādējādi Stockmann tuneļa apsaimniekošanu nodeva Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā. Pēc tuneļa atvēršanas gājēju satiksmei tika slēgta virszemes gājēju pāreja Gogoļa ielā.