Mediju eksperts Sergejs Kruks atzina, ka viņam nav izprotams, kādēļ šāda struktūra tiek veidota un ar kādiem jautājumiem tā nodarbosies. S. Kruks pieļāva, ka tas saistīts ar MTG grupas lēmumu pamest bezmaksas apraidi, «un šī grupa lobē Vienotību, kas īpaši redzams raidījumā Nekā personīga». Eksperts uzsvēra, ka valdībai būtu jādomā, kā paaugstināt algas, lai cilvēki var atļauties nopirkt presi un skatīties maksas kanālus, nevis tik daudz jāorientējas uz bezmaksas apraidi televīzijā.
Laikrakstu Diena un Dienas Bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš norādīja, ka «labprāt iepazītos ar citu valstu pieredzi šajā jautājumā, jo modelis, kad ceturto varu - medijus - uzrauga izpildvara, ir stipri īpatns. Tas var radīt spekulācijas par politisku ietekmi». G. Madžiņš arī atzina, ka «mediju vides sakārtošanas un uzraudzības jautājumi būtu jāskata kompleksi - kontekstā ar NEPLP funkciju pārskatīšanu, jo robežas starp mediju profiliem izzūd. Ņemot vērā mediju attīstības tendences, Latvijā par šo lauciņu būtu jāatbild vienai institūcijai». Uz diskusiju un pētījumu nepieciešamību norāda arī Providus mediju eksperte Ilze Straustiņa: «Pirms mēs veidojam šādu struktūru, būtu jāizpēta, kāda ir situācija citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā tās risina šos jautājumus. Arguments, ka visās dalībvalstīs ir šādas struktūras, neiztur kritiku, jo daudzviet tās darbojas tikai uz konkrētiem projektiem. Kamēr šāda pētījuma nav, es atturētos komentēt mediju politikas nodaļas izveidi.»
Pretējs viedoklis ir Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektoram Guntaram Līcim, kurš atzina, ka asociācija jau vairākus gadus nesekmīgi centusies panākt šādas institūcijas izveidi. «Līdz šim mums nebija neviena sarunas partnera izpildvaras līmenī, ar kuru runāt par nozares problēmām, no kurām galvenā - mūsu valstī nav mediju politikas. Neviens politiķis līdz šim nav apliecinājis, ka Latvijas valstij būtu vajadzīgi nacionālie mediji.» G. Līcis minēja, ka jaunizveidotajai nodaļai primāri ir jārisina valsts atbalsta politika medijiem, «kuriem mazā tirgus dēļ izdzīvot ir ļoti grūti. Pašlaik vienīgais valsts atbalsts ir pasta piegādes izdevumu segšana lauku apvidos. Taču, ja mēs gribam spēcīgu un konkurētspējīgu nacionālo presi, tad ir jādomā gan par atbalstošu nodokļu politiku, gan, iespējams, arī subsīdijām.» G. Līcis uzsvēra, ka vienīgais, par ko jaunizveidotajai nodaļai nebūtu jādomā, ir mediju saturs.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, kura atzina, ka pašreizējā anarhija mediju tirgū ir briesmīga. «Valstij ir jādomā, kā radīt tādu mediju darbības vidi, lai mēs nebūtu zaudētāji globālajā konkurencē. Jaunveidojamajai nodaļai jābūt «bez politiska piesitiena».» Arī mediju eksperte Anda Rožukalne apsveikusi šādas nodaļas izveides iniciatīvu, jo pašlaik izpildvarā nav neviena, kas nodarbotos ar normatīvo aktu izstrādāšanu mediju jomā.
Publiskajā telpā jau izskanējusi informācija, ka nodaļu varētu vadīt KM Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls, lai gan valsts pārvaldē uz amatiem ir jārīko publisks konkurss. A. Mellakauls Dienai apstiprināja, ka viņu tas interesētu, uzsverot, ka noteikti tiks rīkots konkurss. A. Mellakauls atzina, ja viņa CV būs atbilstošs konkursa nolikumam, noteikti tajā piedalīsies.