Dvīņu uzbrukumi
Pirmais no incidentiem notika Indijas galvaspilsētā Deli. Izraēlas vēstniecības darbiniece tika nopietni ievainota sprādzienā, ko izraisīja magnētiskais spridzeklis. To dažas sekundes iepriekš pie automašīnas, kurā viņa atradās, bija piestiprinājis kāds garām braucošs motociklists. Sievietei vēlāk tika veikta operācija, jo no viņas ķermeņa vajadzēja izvilkt metāla atlūzas, kas tajā bija ieurbušās sprādziena rezultātā. Sprādzienā cieta arī viņas indiešu šoferis un divi cilvēki, kas atradās blakus braucošā automašīnā.
«Aculiecinieki stāsta, ka motociklists pie automašīnas aizmugures piestiprinājis kaut kādu ierīci. Pēc tam, kad motociklists aizbrauca, notika viegls sprādziens. Ir skaidrs, ka uzbrukumu veica labi sagatavota persona,» Indijas iekšlietu ministra P. Čidambarama teikto citē AFP. «Izmeklēšana turpināsies līdz brīdim, kamēr mēs atradīsim uzbrucēju. Novērošanas kameru attēli ir noskenēti, bet pagaidām nav iegūti skaidri vadītāja vai motocikla numurzīmes attēli.»
Arī Tbilisi pie kāda Izraēlas vēstniecības darbinieka automašīnas tika piestiprināts spridzeklis, tomēr sprādziens nenotika, jo to laikus pamanīja un informēja policiju, kas bīstamo priekšmetu neitralizēja.
Abi incidenti atgādina uzbrukumu, kurā pagājušajā mēnesī tika nogalināts irāņu zinātnieks, kurš bija iesaistīts Teherānas kodolprogrammā. Vīrietis nomira sprādzienā, ko izraisīja pie viņa automašīnas piestiprināta sprāgstviela. Līdzīgos uzbrukumos pēdējos gados kopumā nogalināti pieci Irānas kodolzinātnieki, un Teherāna tajos vaino Izraēlu un ASV.
Slepenais karš
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir pārliecināts, ka pirmdienas uzbrukumi veikti ar Teherānas ziņu, jo Irāna esot «pasaulē lielākais terorisma eksportētājs».
«Pēdējos mēnešos notikuši vairāki mēģinājumi uzbrukt Izraēlas pilsoņiem un ebrejiem vairākās valstīs, tajā skaitā Azerbaidžānā un Taizemē. Katrā atsevišķajā gadījumā mums, sadarbojoties ar vietējām varasiestādēm, izdevās izjaukt uzbrukumus. Irāna un tās rokaspuiši Hezbollah iesaistīti šajos uzbrukumu mēģinājumos,» B. Netanjahu citē The New York Times.
Izraēla nav paskaidrojusi, tieši kas tai liek domāt, ka pirmdienas uzbrukumos vainojama Irāna. Iespējams, ka tie ir Teherānas agrāk izteiktie paziņojumi atriebties par nogalinātajiem kodolzinātniekiem vai Hezbollah solījumi atdarīt par tās līdera Imada Mugnijaha slepkavību, kas notika pirms četriem gadiem un kuras izdarīšanā Lībijas ekstrēmistu grupējums vaino Telavivu.
Irānas Ārlietu ministrija noraidījusi Izraēlas apsūdzības. «Izraēla spridzināja savas vēstniecības Deli un Tbilisi, lai aptraipītu Irānas draudzīgās attiecības ar Indiju un Gruziju. Izraēla veica teroristiskas darbības, lai sāktu psiholoģisku karu pret Irānu,» teikts ministrijas paziņojumā.
Jau ilgāku laiku Rietumu medijos parādās spekulācijas, ka Izraēla varētu uzsākt militāras darbības, lai apturētu Irānas kodolprogrammas, tādēļ radušās bažas, ka pirmdienas incidenti tam varētu būt labs iegansts.
Tomēr analītiķi uzskata, ka šie uzbrukumi ir pārāk nenozīmīgi un patiesībā ir daļa no «slēptā kara», kas jau gadiem notiek starp Izraēlu un Irānu. «Slepenais karš ir atsevišķs spēles laukums un nav nekas jauns. Kamēr abas puses to vēlas saglabāt tādu, tikmēr tas neietekmē vispārējo saspīlējumu [ko izraisījusi Irānas kodolprogramma],» teicis Šlomo Broms no Telavivas Universitātes Nacionālās drošības institūta.