Pēc tam kad Latvijas Televīzijas Panorāma informēja, ka finanšu ministre D. Reizniece-Ozola VID vadītāja amatu ir piedāvājusi I. Koļegovai, ministre to apstiprināja. Šajās dienās viņa ir tikusies ar vēl vairākiem pretendentiem, kuru uzvārdus nevēlas atklāt. Taču publiskajā telpā ir nonākušas ziņas, ka ir uzrunāta arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa. Neoficiāli dzirdēts, ka apspriesto kandidātu vidū bijusi arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, pret kuras pāriešanu citā darbā varētu iebilst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība). Atsevišķi cilvēki izrādījuši interesi arī par Veselības ministrijas valsts sekretāres Solvitas Zvidriņas iekļaušanu kandidātu lokā.
To bija dzirdējusi arī finanšu ministre D. Reizniece-Ozola, bet viņa nav uzrunājusi S. Zvidriņu. Ministre Dienai apstiprināja, ka pārdomāt iespēju ieņemt šo amatu ir piedāvājusi I. Koļegovai, K. Āboliņam un B. Vītoliņai. Trīs nosauktie cilvēki labi raksturojot to vadītāju, kādu viņa vēlētos redzēt augstajā amatā, - tam ir jābūt spēcīgam ģenerāldirektoram ar labu reputāciju un politiski neitrālam. D. Reizniece-Ozola arī noraidīja iespēju, ka par VID ģenerāldirektoru varētu kļūt viņas padomnieks Jurijs Spiridonovs, kurš esot politiski iezīmēts, jo strādājot viņas komandā. Viņš arī esot vajadzīgs ministrijā.
Arhīvā ir ziņas, ka pagājušajā gadā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) divas reizes ir disciplināri sodījis I. Koļegovu. Vienu reizi viņai izteikts rājiens, jo noteiktā termiņā nebija īstenots Olaines šķidro bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves projekts. Savukārt vairākus mēnešus viņai bija samazināta alga par pienākumu neizpildi Sarkandaugavas piesārņojuma sanācijas projekta īstenošanā. Tagad, lūgts vērtēt I. Koļegovas piemērotību VID ģenerāldirektora amatam, K. Gerhards viņu Dienai ļoti slavēja. Ministrs uzteica I. Koļegovu kā vides jomas profesionāli ar 20 gadu pieredzi. Efektīvi izmantojot ES finansējumu, sekmīgi esot attīrīta Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves teritorija. Savukārt ar Šveices valdības atbalstu norit arī sanācijas darbi Sarkandaugavā, attīrot no naftas piesārņojuma Rīgas brīvostas teritoriju, skaidroja ministrs. Viņš arī uzsvēra Valsts vides dienesta ģenerāldirektores ieguldījumu, nodrošinot sekmīgu Inčukalna gudrona dīķa sanācijas projekta īstenošanu. «Mums ir izveidojusies laba sadarbība. Mēs nebēdātos, ja Inga Koļegova paliktu, jo esam iecerējuši arī pilnveidot Valsts vides dienestu,» sacīja K. Gerhards. Viņa teiktais tomēr liecināja, ka ministrs neiebilstu I. Koļegovas pārcelšanai uz VID.
M. Kučinskis pēdējos gados nav kontaktējies un uzmanīgi sekojis līdzi I. Koļegovas darbībai, taču atceras kandidāti vēl no laika, kad viņa bija Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktore. Premjeram I. Koļegova palikusi prātā kā ļoti principiāls cilvēks, kas visus uzklausīs, bet darbosies stingri likuma rāmjos, «ja kāds mēģinās iziet ārpus tiem, tad izmetīs no kabineta». Tāpēc M. Kučinskis pieļauj, ka viņa var tikt dažādi vērtēta. Premjers Dienai arī uzsvēra, ka vienlaikus būs jādomā, kā sakārtot motivācijas sistēmu, lai VID vadītājs saņemtu pienācīgu atalgojumu.
Tam piekrīt arī ZZS koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK, kura līdz šim atturējusies izteikties par VID sāktajām pārmaiņām un tā vadītāja meklējumiem. NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars ceturtdien Dienai sacīja, ka varētu piekrist VID vadītāja atalgojuma palielināšanai. Nesen daudzi ar zināmu skaudību esot lasījuši par Igaunijas ieņēmumu dienestu. «Tā vadītāja filozofija un domu gājiens ir tāds, kādu mēs gribētu saskatīt arī Latvijas VID vadībā. Igauņiem kaut kā izdodas labāk šajā ziņā. VID vadītājs nav tā pozīcija, kur mums vajadzētu kaulēties un taupīt. Tad tas zaudējums ir krietni lielāks, kas rodas pie nekvalitatīva VID darba - un tāda darba, kas ir ietekmējams,» teica R. Dzintars.