Ar cerībām, ka šī nedēļa ļaus beidzot uzsākt valdības veidošanu ar aicināto premjera kandidātu uz tikšanos ar Valsts prezidentu, dodas Vienotība un tās sabiedrotie Reformu partija un Visu Latvijai!-TB/LNNK, kura arī noskaņota strādāt A. Pabrika vadībā.
Ja A. Pabrikam uzticēs valdības veidošanu, viņš ir pārliecināts, ka nodrošinās tai Saeimā vairākuma atbalstu, jo ir runājis ar visu labējo frakciju pārstāvjiem, ieskaitot Zaļo un Zemnieku savienību, un guvis šādu pārliecību. Ja uzaicinājums tiks izteikts, valdību varētu izveidot līdz janvāra sākumam un uzticības balsojumu ieplānot Saeimas ziemas sesijas pirmajā sēdē. «Mums ir jādod simbolisks gods premjeram Valdim Dombrovskim, kuram ir jāieved Latvija eirozonā, jo viņš šo darbu ir izdarījis,» Dienai sacīja A. Pabriks. Viņš nedomā, ka pa galvu, pa kaklu būtu jācenšas izveidot valdību līdz Ziemassvētkiem, jo ir nepieciešams tikties ar frakcijām, uzklausīt un saskaņot partiju viedokļus, kā arī sagatavot valdības deklarāciju.
A. Pabrikam nebija zināms, kāpēc prezidents viņu neuzskata par pietiekami spēcīgu kandidātu. «Kandidāts ir tik spēcīgs, cik spēcīgs viņam ir atbalsts parlamentā,» teica A. Pabriks. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars apstiprināja, ka ar A. Pabriku var strādāt kopā, jo viņa pēdējo gadu darbība liecina, ka politiķa uzskati sakrīt ar NA pozīciju. Uz vaicāto, vai NA neuzstās uz kādām prasībām, R. Dzintars atbildēja, ka nevienam nav noslēpums, kāda ir apvienības programma. Neoficiāli zināms, ka NA varētu prasīt, lai tiek īstenota pāreja uz mācībām latviešu valodā valsts skolās. A. Pabriks atzina, ka tas nav uzdevums, ko var īstenot desmit mēnešos. Taču viņam simpatizē NA demogrāfijas veicināšanas programma, ko A. Pabriks ierosinātu skatīt plašāk, meklējot iespējas, piemēram, jaunajām ģimenēm atrast pusslodzes darbu.
ZZS attieksmi pret A. Pabriku atturas paust līdz brīdim, kad viedokli būs izteicis Valsts prezidents, bet arī tās deputāti iebildumus neizteica. Jānis Klaužs pazīst A. Pabriku kopš laika, kad abi bija Tautas partijā. «Es Arti Pabriku augstu vērtēju gan kā cilvēku, gan kā politiķi, bet tā ir prezidenta izvēle,» teica J. Klaužs. Reformu partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters uzskata, ka tagad prezidentam būs vienkāršāk izdarīt izvēli, ja partijas jau ir izteikušas atbalstu kandidātam.
Valsts prezidents A. Bērziņš iepriekš paziņojumā norādīja, ka sagaida lielāku premjera lomu ministru izvēlē, nebūdams mierā ar to, ka šos cilvēkus izraugās partijas. A. Pabriks teica, ka Eiropas demokrātiskajās valstīs, veidojot koalīcijas valdības, notiek dialogs starp partneriem un tiek uzklausītas viņu vēlmes. «Stabilās, demokrātiskās Eiropas valstīs neparādās runas par profesionāļu valdību,» piebilda A. Pabriks, norādot, ka politiskajos amatos ir jābūt politiķiem. «Mums ir jāskatās uz valstīm, kas savā demokrātijas dziļumā ir tālāk par mums,» teica A. Pabriks. Ja prezidents viņu noraida, tad A. Bērziņam ir iespēja nominēt paša noskatītu premjera kandidātu. Nevar aicināt personu, kas tam nepiekrīt, un kandidātam ir jāpanāk Saeimas vairākuma atbalsts, iepriekš sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. Viņa šādu piedāvājumu nepieņemtu. ZZS vēlējās, lai valdību veidotu Jānis Reirs (Vienotība), bet arī viņa atbildes uz jautājumiem neliecina par piekrišanu. «Ja es būtu kandidāts, tad uzliktu kaklasaiti,» sacīja J. Reirs, kurš uz frakcijas sēdi bija ieradies bez tās.
Politikā kādreizējais Vidzemes augstskolas rektors A. Pabriks ienāca pirms vairāk nekā desmit gadiem pēc Tautas partijas (TP) uzaicinājuma, TP viņu deleģēja ārlietu ministra amatam, no kura 2007. gada nogalē viņš aizgāja, nebūdams mierā ar TP īstenoto politiku, ieskaitot centienus atbrīvot KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu. Kopā ar Aigaru Štokenbergu, kurš arī iepriekš bija TP biedrs, A. Pabriks izveidoja partiju Sabiedrība citai politikai, kas vēlāk iekļāvās Vienotībā.