Finanšu ministrija (FM) norāda, ka tas vajadzīgs, lai varētu aprēķināt «ēnu ekonomikas ietvaros» izmaksātās naudas apjomu. FM sagatavotajā pamatojumā rakstīts: «Ja darba devēji būs snieguši minēto informāciju par profesijām un nostrādāto stundu skaitu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā būs precīza informācija par komersantu deklarēto vidējo darba samaksu stundā katrai profesijai. Tādējādi VID nodokļu auditā varēs papildus noteikt darba samaksu no starpības starp vidējo rādītāju valstī un auditējamā komersanta deklarēto darba samaksas lielumu.» Starpība šajā gadījumā ir domāta kā tā dēvētā aplokšņu alga.
Šādas izmaiņas kritizē ne tikai nodokļu eksperti, bet arī pie partijām nepiederošā Saeimas deputāte Elīna Siliņa, kas bija iniciatore mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanai. E. Siliņa norāda, ka viņai ar šo iniciatīvu nav nekāda sakara. Deputāte uzsver, ka pēc būtības ideja par darba stundu deklarēšanu kā instrumentu ēnu ekonomikas apkarošanai ir laba, taču ir nepareizi to piemērot mikrouzņēmumiem.
«Puse no mikrouzņēmumu darbiniekiem strādā kādā citā uzņēmumā, tāpēc visdrīzāk mikrouzņēmumos tiks deklarēts mazs stundu skaits, lai nevajadzētu lieki paskaidrot, kā iespējams paralēli strādāt abos darbos,» stāsta E. Siliņa, uzsverot, ka tādā veidā mākslīgi tiks izveidota liela darbaspēka samaksas stundas likme. VID to iekļaus kopējā audita sistēmā, kurā mikrouzņēmumu stundas likme tiks salīdzināta ar normālā režīmā strādājošiem uzņēmumiem, kas, visticamāk, nespēs nodrošināt tik augstu likmi. Nekārtība valda arī statistikas sistēmā, kurā uzņēmumu darbinieku algas parasti tiek atspoguļotas bruto. Dīvains izņēmums šajā statistikā ir mikrouzņēmumu darbinieku algas, jo kopējā sistēmā tiek iekļauts mikrouzņēmēju neto atalgojums. «Tas automātiski rada nepareizu priekšstatu un greizu interpretēšanas iespēju,» norāda E. Siliņa.
Nodokļu eksperte Gunita Malnača Dienai teic, ka līdz ar papildu slogu mikrouzņēmuma būtība pazudīs. «Patlaban sāk izskatīties, ka mikrouzņēmumus grib pielīdzināt parastajiem, un tad šim statusam zūd jebkāda jēga. Pamatojums, ka tādā veidā VID grib izskaust aplokšņu algas un šos ciparus ņemt vērā, nosakot vidējo algu, ir diezgan nepārdomāts. Deviņu procentu likme jau tāpēc tika ieviesta, lai uzņēmējiem nebūtu motivācijas maksāt aplokšņu algas,» atgādina G. Malnača.
Sašutumu par plānotajām izmaiņām neslēpj arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Lienīte Caune. «Iepazīstoties ar jaunajiem noteikumu projektiem, absolūti netop skaidrs, kāds ir šo grozījumu mērķis. Panākt fiktīvu faktiski nostrādāto darba stundu uzskaiti kalendārajā mēnesī? Radīt iespēju Darba inspekcijai pārbaudīt un sodīt par darba uzskaiti arī mikrouzņēmumus? Radīt lielāku administratīvo slogu pašai mazākajai uzņēmējdarbības formai Latvijā?» retoriski jautā L. Caune. Viņa atzīst, ka ar šādām izmaiņām mikrouzņēmumu darbība tiks sarežģīta tiktāl, ka sīkbiznesi tiks vienkārši likvidēti.
Saskaņā ar FM datiem Latvijā reģistrēti 29,5 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.