Pirmajā kārtā pilsoņi varēja balsot no 20. novembra. Dienu pirms balsošanas beigām vēlēšanu komisija bija saņēmusi 1 372 783 aizpildītus biļetenus. Vēlētāju aktivitāte bija sasniegusi 43,3% balsstiesīgo.
Pēc vairākus gadu desmitus ilgušajām sabiedrības debatēm par iespēju mainīt karogu to kā priekšvēlēšanu debašu objektu uzsvēra premjerministrs Džons Kī 2014. gadā. Pēc uzvaras vēlēšanās viņš izsludināja referendumu. Tika izveidota cienījamu jaunzēlandiešu grupa, kura atlasīja referendumam izvirzāmos karoga variantus no 10 292 iesūtītajiem.
Lielākoties jaunā karoga variantos bija iekļauts Dienvidu Krusta zvaigznājs, Jaunzēlandes nacionālais simbols sudrabotā paparde jeb ponga, kā arī koru - jaunas papardes lapas - spirālveida shematisks attēlojums, kas maoriem simbolizē nepārtrauktu kustību un atgriešanos izcelšanās vietā.
Četriem šādiem variantiem pēc īpašām sabiedrības petīcijām tika pievienots arī tā dēvētā Sarkanās virsotnes karoga variants, kas simbolizējot Jaunzēlandes unikalitāti - tektonisko plātņu sadursmes vietu, atrašanos austrumos, kur tā ir viena no pirmajām valstīm, kas sagaida jaunās dienas gaismu.
Referenduma oponenti jau tagad asi kritizē abu tā kārtu augstās kopējās izmaksas - 26 miljoni Jaunzēlandes dolāru (ap 20 miljoniem eiro).