Pirms mēneša Līvānos, nogrūstot smilšu kaudzei, dzīvību zaudēja kāds 11 gadu vecs zēns. Arī tur esošais uzbērums nav bijis norobežots, un smilšu īpašnieks tikai pēc traģiskā notikuma, izsakot nožēlu, atzina, ka vajadzējis laikus padomāt par žogu.
Jūrmalā gan neuzskata, ka brīvi pieejamās smiltis kādam varētu radīt apdraudējumu. Teritorija pieder elitāru nekustamo īpašumu attīstītājai SIA Jūrmalas vilnis. Uzņēmuma pārstāve Milena Gulbe-Kavace skaidro, ka smiltis teritorijā uz pagaidu laiku atvestas no netālu esošās būvdarbu vietas, kur notiekot pazemes autostāvvietas rakšanas darbi: «Šī vieta nav nožogota pilnībā, lai nekavētu kravas mašīnu kustību. Pat ja žogs būtu ierīkots līdz galam, smiltīm brīvi varētu piekļūt no jūras puses, tāpēc risinājums būtu vien fikcija,» norāda M. Gulbe-Kavace un piebilst, ka blakus esošajā daudzdzīvokļu namā visu diennakti strādājošie apsardzes darbinieki smilšu kaudzes pieskatot. Taču nerodas pārliecība, ka visa ar uzbērumiem nosegtā teritorija varētu būt pārredzama no viena skatu punkta. Un lai gan būvdarbi tajā nenotiek, vieta ar tiem saistīta, tāpēc atbilstoši darba drošības prasībām būtu jānorobežo. Jūrmalas pašvaldības policijas pārvaldes priekšnieks Valdis Kivkucāns Dienai atzīst, ka tas nav izdarīts kvalitatīvi, taču arī žogs būtu vien nosacīts risinājums: «Bērniem jāskaidro, ka nedrīkst līst šādās vietās. Inspektori, kuri pēc Jūrmalas domes pārstāvju lūguma turp devās, pārrunās ar darbu vadītājiem panāca vienošanos, ka žogs varētu tikt pagarināts.»
Jūrmalas domes pārstāvis Reinholds Pelše norāda, ka Pilsētplānošanas nodaļa līdz šim neesot saņēmusi iebildumus par šajā privātīpašumā glabāšanā novietotajiem materiāliem. «Ja tiks konstatēts, ka smilšu un sasmalcināto būvmateriālu kaudzes ir bīstamas garāmgājējiem, īpašniekam tiks uzdots minēto teritoriju norobežot.» Savukārt M. Gulbe-Kavace to sola izdarīt arī pirms domes lēmuma: «Tīri cilvēciski mēs situāciju varam atrisināt un žogu uzlikt - parunāšu ar direktoru.»