Ņemot vērā, ka piedalījos šī projekta tapšanā, nolēmu izstāstīt par vadlīniju tapšanas vēsturi un tālākajiem to izmantošanas plāniem.
Gatavojot vadlīnijas, nolēmām koncentrēties uz programmatūras izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas projektiem, jo tie parasti ir sarežģīti, laikietilpīgi un ar augstu neveiksmes risku.
Gadu gaitā IT nozarei ir sakrājies vesels šķūnītis ar grābekļiem, uz kuriem pasūtītāji sistemātiski kāpj paši un arī laipni ļauj uzkāpt potenciālajiem vai jau izvēlētajiem piegādātājiem. Piemēram, vairākos gadījumos jau pēc projektu pabeigšanas CFLA (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) savos auditos konstatēja, ka daļu no projektu nodevumiem nav iespējams finansēt par ERAF fondu līdzekļiem, tādējādi rodas tā sauktās neattiecināmās izmaksas. Ir gadījumi, ka konkursi ir tik neveiksmīgi sagatavoti, ka pasūtītāji saņem vienu vai nesaņem vispār nevienu piedāvājumu. Mēdz būt arī gadījumi, ka pasūtītāji noslēdz ar izpildītājiem nerealizējamus līgumus vai arī līgumi ir tik neelastīgi, ka projektos tiek veidota nevienam vairs nevajadzīga funkcionalitāte - tikai ķeksīša pēc. Rezultātā iepirkumi velkas gadiem, pretendenti konkursus nemitīgi pārsūdz, un, ja arī nonāk līdz projekta realizācijai, tad process nereti ir mokošs visām iesaistītajām pusēm gan nepārdomāto tehnisko specifikāciju, gan neizpildāmu līgumu nosacījumu dēļ. Tāpēc var apgalvot, ka IT vadlīnijas ir neaizstājams dokuments, it īpaši mazām iestādēm un pašvaldībām, kam iepirkumu sagatavošana parasti sagādā grūtības.
Gatavojot vadlīnijas, viena no pamata diskusijām bija par kvalifikācijas samērīgumu jeb pieredzi, kuru prasa klients. Ja šie principi tiktu ievēroti, būtu bijis iespējams izvairīties no daudzām sūdzībām par speciālistu kvalifikāciju lielajos projektos. Protams, nozīmīgs projekta veiksmes faktors ir arī pušu «rociņu taisnums» vai, tieši otrādi, «līkums», citiem vārdiem - profesionalitāte. IT iepirkumu vadlīnijas tika izstrādātas, lai šīs problēmas kaut nedaudz atvieglotu.
Vadlīniju izveide sākās 2011. gada rudenī, un to mērķa un satura noteikšanai tika organizēti vairāki atklāti semināri, uz kuriem gan tika aicināti LIKTA biedri, gan arī apzinātas citas ieinteresētās puses (lielākie pasūtītāji, LATA aktīvie biedri, juristi, kuri nodarbojas ar IT iepirkumu organizēšanu, citi viedokļu līderi).
Kad bija skaidri problēmjautājumi, uz kuriem jābalsta vadlīniju izstrāde, tika sagatavota vadlīniju pirmā versija, kuru trīs apspriešanas semināros vērtēja un kritizēja visi interesenti. Rezultātā ir sanācis izsvērts un praktiski lietojams dokuments, kuru par labu esam ir atzinuši arī IUB, LATA un pasūtītājorganizāciju pārstāvji. Vadlīnijas palīdzēs pasūtītājiem izvērtēt, kādas iepirkumu procedūras kurā gadījumā ir piemērotākas, kādas kvalifikācijas prasības noteikt pretendentiem atkarībā no projektu veida, kā veiksmīgāk sagatavot līgumus un kādiem riskiem pievērst pastiprinātu uzmanību. Vadlīnijas savā darbā varēs izmantot gan pasūtītāju pārstāvji, gan arī uzņēmēji, kuri vēlas piedalīties iepirkumos. Tāpat vadlīnijas izmantos arī IUB, lai strīdu gadījumos varētu iedziļināties problēmās pēc būtības.
Šis ir labs piemērs, kā asociācijas ietvaros var risināt visas nozares kopējās problēmas. Protams, tas prasa laiku un spēkus, tomēr, tikai savā starpā sarunājoties un sadarbojoties, ir iespējams to darīt efektīvi.
Vadlīnijas ir veidotas, stingri balstoties uz esošo likumdošanu, un LIKTA iespēju robežās vadlīnijas aktualizēs, sekojot likumdošanas izmaiņām. Lai par vadlīnijām informētu un apmācītu plašāku sabiedrību, tiks rīkota apmācību semināru sērija, kurā aicinās piedalīties gan sistēmu pasūtītājus, gan arī piegādātājus.