Melnbaltie īrnieki
Pirmā pieturas vieta mūsu maršrutā ir Flamingu māja, kur aiz logiem meditē četrpadsmit Humbolta pingvīni - līdzīgi kā ūdens lāses - baltos kreklos un melnos apmetņos un katram uz kakla viena strīpa tauriņa vietā. Māris raiti stāsta: «Pingvīni 23. maijā Rīgā ieradās no vairākiem Eiropas zoodārziem. Brauciena laikā nepieciešamo temperatūru putnu ceļojuma kastēs uzturēja speciālos nodalījumos ievietots ledus. Tā izdevās pingvīniem nodrošināt nepieciešamo +10-+ 15 grādu temperatūru.
Pingvīni pie mums uzturēsies līdz septembra sākumam. Tad viņi ar lidmašīnu ceļos tālāk uz Ķīnu. Šie mums nav pirmie pingvīni - 2012. gadā karantīnas laiku Rīgā pavadīja trešie lielākie pingvīni pasaulē - Džentū pingvīni, bet 2013. gadā - grupiņa Humbolta pingvīnu. Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurā nav konstatēta putnu gripa, tāpēc jau trešo reizi ņemam pingvīnus karantīnā. Zoodārza darbinieki apliecinājuši savu profesionalitāti, aprūpējot iepriekšējos ciemiņus, tāpēc mums uzticas.»
Flamingu ziemas mājā uzstādīti kondicionieri, kas gādā par atbilstošu temperatūru telpā. Saņēmuši dienišķo zivju devu, pingvīni nepievērš uzmanību apmeklētājiem aiz stikla. Viņi pusmiegā meditē vai laiski pucē kamzoļus. Augumā pingvīni var sasniegt ap 60 cm, svarā - ap 4,5 kg. Taču izrādās, ka šķietami lempīgie putni nereti baseinā sarīko skriešanās sacīkstes. Pingvīnu ātrums ūdenī var sasniegt pat 30 km stundā! Māris smej - iet kā velni zem ūdens!
Brīvībā Humbolta pingvīni dzīvo Dienvidamerikā. Māris stāsta: «Šie putni iekļauti Eiropas apdraudēto sugu programmā un Pasaules Sarkanajā grāmatā. Pingvīnus apdraud gan globālās klimata izmaiņas, gan barības bāzes - zivju krājumu - pārmērīga nozveja, bet spēcīgās lietusgāzes noposta ligzdošanas vietas. Putni nereti sapinas zvejas tīklos un tiek medīti gaļas dēļ, ko cilvēki lieto pārtikā un izmanto arī kā ēsmu zivīm. Tiek prognozēts, ka, visam turpinoties šādā garā, Humbolta pingvīni var izmirt jau pāris desmit gadu laikā.»
Pašlaik zoodārzā dzīvojošajiem pingvīniem par pasaulē notiekošajiem nelāgajiem procesiem nav ne jausmas, viņi labi ēd un pieņemas svarā. Tā kā ar siļķēm šiem grūti tikt galā, divreiz dienā katrs saņem izmēros nedaudz mazākas moivas un profilaktiskus medikamentus pret dažādām slimībām.
Interesanti gan
Māris vedina tālāk, jo vēlas, lai noskatos vismaz kaķu lemuru barošanas demonstrāciju. Ap pulksten 13 mazie fifīgie dzīvnieciņi ar garajām svītrainajām astēm sāk ausīties, jo tikšķ viņu iekšējie pulkstenīši - tūlīt, tūlīt būs klāt barība! Kad voljērā ierodas kopēja ar banāniem, katram kārumniekam tiek pa augļa gabaliņam, bet, bērnu pulciņa ielenkta, zoodārza pārstāve apmeklētājiem mikrofonā stāsta par lemurēnu dzimteni Madagaskaru, par zvēriņu dzīvi, ieradumiem, par viņu garajām astēm, kas lēcienos no koka uz koku kalpo kā stūre, par lemuru ēdienkarti. Prāvajā klausītāju pulciņā bērniem mutes vaļā!
Tālāk kopā ar gidi dodamies «barot» ap 100 kg smagās Galapagu bruņurupuču dāmas. Abām tiek pa zaļojošai kļavas zaru kaudzītei. Uzzinām, ka XIX gs. Galapagu salās bijis ap 300†000 šo pasaulē lielāko bruņurupuču, bet jau XX gs. sākumā palicis tikai 1% no šī skaita! Ieceļotāji bruņurupučus izķēruši, sakrāvuši kuģu tilpnēs un ceļā izmantojuši kā gaļas uzkrājumus. Šāda barbariska rīcība glābusi ceļotājus no cingas, bet radījusi milzīgu zaudējumu bruņurupuču populācijai. Pašlaik atjaunoti tikai 10% no bruņoto milzeņu agrākā skaita.
Kāpuri surikatiem
Arī surikatu mītnē pulksten 13.15 valda rosība. Mazie kustīgie zvēriņi šaudās šurp turp - kur kavējas barotāja? Un tur jau kopēja nāk. Zoodārza speciāliste stāsta par surikatu savdabīgo dzīvesveidu, bet katram skatītājam, kas vien to vēlas, rokās tiek iebērti dzīvi kāpuri. Drosmīgākie bērni aiz prieka spiedz un met kāpurus surikatiem, kuri kustīgos kārumus aši uzlasa un gaida nākamo birumu.
Zoodārzā dzīvnieku barošanas demonstrācijas dažādos laikos norit arī pie kazuāriem, nīlzirgiem, pekariem, pelikāniem, žirafēm, ziemeļbriežiem un roņiem, un šajā laikā speciālistu stāstījumā var uzzināt interesantus faktus par dzīvniekiem. Māris smej: «Par roņu barošanas laikiem zina ne tikai roņi, bet visas Ķīšezera kaijas - tās brēkdamas jau gaisā ķer roņiem mestās zivis.»
Mūsējie divi no desmit
Zooloģiskajā dārzā katra diena nāk ar jaunumiem. Dzīvniekiem bērneļi birst kā pupas no zirņu pākstīm. Māris īpaši gandarīts par gaidītiem, bet retiem pārsteigumiem: «Šogad gan Rīgā, gan zoodārza filiālē Cīruļos melnā grifa saimēs izšķīlies pa vienam mazulim. Abi jūtas lieliski. Ceram, ka izaugs par majestātiskiem putniem. Lai grifu ģimeni netraucētu, Rīgas zoodārzā eja gar grifiem ir slēgta. Arī pērn gan Rīgā, gan Cīruļos izauga pa vienam melnajam grifam, un abi rudenī devās uz Ouvehandas zoodārza (Nīderlandē) jauno grifu iepazīšanās centru. Melnā grifa izaugšana jāuzskata par lielu panākumu, jo pērn visos pasaules zoodārzos kopā izauguši tikai desmit šīs retās sugas putni, un divi no tiem ir mūsējie!»
Pie pūču voljēriem Māris tēloti bēdīgs ziņo: «Mums ķeza - šogad īsts pūču bums! Meža pūces, kurām trīs mazuļi, apgāza pieņēmumu par to, ka šie putni ligzdo tikai dobumos. Šajā ģimenē putni izšķīlās uz zemes! Cilvēkus lūdzu iegaumēt - ja ieraugāt mežā pūcēnu vai jebkuru citu putnu, neķeriet to un nenesiet uz mājām! Mazi putni uzturas netālu no ligzdas, un tie nekur nav jānes. Labākajā gadījumā tos var uzcelt uz zara, jo vecāki ir tuvumā un gan jau par bērniem parūpēsies.»
Svītrainā pūce sēž uz olām kastītē. Iespējams, ka arī tur kaut kas jau izšķīlies. Elegantā urālpūce un melniem lāsumiem nosētā baltā pūce arī tup ligzdā, grozot kaklu teju par 330 grādiem! Tāda šo putnu īpatnība! Lai cik arī pūcēnu būtu, zoodārza darbinieki priecājas par katru, jo pūce taču ir gudrības simbols.
Jāņubērnu zināšanai tiem, kuri vasaras saulgriežus svinēs Rīgā vai te ieradīsies ciemos: Līgu dienā - 23. jūnijā - zoodārzs strādās līdz pulksten 14, bet Jāņos - 24. jūnijā - visu dienu līdz pulksten 18. Šajās dienās gan nenotiks dzīvnieku barošanas demonstrējumi.