Tiesībsarga tikšanās laikā ar Saeimas deputātiem jau kuro reizi ir tikusi aktualizēta un šoreiz pat par prettiesisku nosaukta situācija, kad namu apsaimniekotāji komunālo pakalpojumu neapmaksātāju radītos zaudējumus sedz uz godīgo maksātāju rēķina.
Kā zināms, risinājumu šai problēmai neizdodas rast jau ilgstoši. Parādniekiem apkuri vai ūdens piegādi daudzdzīvokļu namos nav iespējams atslēgt tikpat vienkārši kā, piemēram, elektrības padevi. Turklāt klientiem ir nevis tiešas līgumattiecības ar piegādātājiem, bet gan pastarpinātas - caur namu apsaimniekotājiem.
Problēma ir samilzusi - iedzīvotāju parāds par komunālajiem maksājumiem Latvijā pārsniedz jau 50 miljonus latu. Nemaksātāju dēļ cieš godīgie - iestājoties vēsam laikam, nesaņem centralizēto apkuri līdz brīdim, kad nomaksā arī negodprātīgo kaimiņu parādus. Cilvēki dusmojas uz apsaimniekošanas uzņēmumiem, kaut faktiski tie ir tikai vidutāji starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju.
Saeimas rosinātā brīvprātīgā tiešo līgumu slēgšana ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem varbūt ir risinājums atsevišķiem cilvēkiem, bet ne problēmai kopumā. Un tas arī nesamazinās iedzīvotāju maksājumus, jo pieaugs pakalpojuma piegādātāja administratīvās izmaksas.
Drīzāk jāveido sistēma, kā nodrošināt ļoti savlaicīgu maksājumu kavējumu konstatēšanu un efektīvu piedziņu. Lai neuzkrājas parādi un lai ļaunprātīgiem maksājumu kavētājiem tiktu raidīts skaidrs signāls par soda neizbēgamību.
Iespējams, plašāk jāpielieto parādu procentu amnestijas akcijas, kas Rīgā izrādījušās efektīvas - vairums to, kas piekrita līguma pārslēgšanai, šobrīd disciplinēti apmaksā pakalpojumus.
Ja finansiālās grūtībās nonākušiem cilvēkiem nav pietiekamas zināšanas par atbalsta saņemšanas iespējām pašvaldībā, būtu jānosaka, ka apsaimniekotāja pienākums sadarbībā ar sociālajiem dienestiem ir sniegt šādu informāciju tiem, kas objektīvu apstākļu dēļ sākuši kavēt komunālos maksājumus.
Un ļoti būtiski, lai rēķinos tiktu skaidri nodalīti personiskie maksājumi no citu parādu segšanas. Būtu jānosaka, ka maksājums kaimiņa vietā var būt tikai kā aizdevums uz parāda piedziņas laiku un īpašnieka maiņas gadījumā tas noteiktā termiņā atmaksājams. Ja apsaimniekotājiem ir nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem, ar ko segt nemaksātāju radīto iztrūkumu, tiem no kavētāju soda procentiem un tiesas ceļā atgūtiem līdzekļiem jāveido parādu piedziņas fondi līdzīgi kā rezerves kapitāls bankām.
Striktākas prasības komunālo parādu piedziņas jomā, protams, sarežģītu apsaimniekotāju darbu. Tomēr vienlaikus tie būtu arī motivēti strādāt efektīvāk un tiktu novērsta situācija, kad parādnieku problēma tiek risināta primitīvākajā ceļā - uz kaimiņu rēķina.