Bruņoto spēku pārstāvis Normunds Stafeckis Dienai atklāj, ka pārbaudes ietvaros karavīri snieguši liecības par savām darbībām pilī ugunsgrēka izcelšanās dienā un rīcību pēc ugunsdzēsēju ierašanās: «Šie materiāli tiks nodoti Valsts policijas (VP) izmeklētājiem, taču jāsaprot, ka Rīgas pils ir ļoti liela, tāpēc karavīri nevar atbildēt par visā ēkā notiekošo, un tas arī nav viņu pienākums. MP vienīgā funkcija ir Valsts prezidenta un viņa kancelejas fiziskās un tehniskās apsardzes nodrošināšana. Tā kā remontdarbu laikā pilij augstākās klases drošības objekta statuss netika noņemts, karavīriem tur jāturpina pildīt savi pienākumi,» skaidro N. Stafeckis, neatklājot gan, vai MP pārstāvji pilī veic apgaitas, jo tā esot klasificēta informācija. Uz jautājumu, kas atbildīgs par drošību pilī, Dienai nevarēja atbildēt arī VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina. Savukārt pils būvnieki SIA SBRE atrunājas, ka viņu atbildības zonā remontējamā pils daļa ir tikai līdz darbadienas beigām, kad būvdarbu vadītājs objektu nodod MP rīcībā.
Tikmēr iekavējusies Rīgas pils pagaidu jumta uzlikšana, biznesa portālam Nozare.lv atklāja būvnieku pārstāve Mārīte Straume, par iemeslu minot lielo nosedzamo platību. Jumtu varētu pabeigt ne agrāk kā divu nedēļu laikā.
Diena jau ziņoja, ka Rīgas pils ugunsgrēka cēloņu izmeklēšana turpinās un paralēli VP kriminālistiem tur strādā izmeklētāji no Lietuvas, kā arī būvnieku celtniecības risku apdrošinātāja a/s BTA Insurance Company pieaicinātais eksperts. Izmeklēšanā iesaistījušies arī būvnieki, noalgojot Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidentu Pīteru Mansi, kurš liesmu avotu apņēmies noskaidrot divu nedēļu laikā. Policija gan nepiekrita ar viņu sadarboties.