Ogļūdeņraži, plašāk pazīstami kā naftas izejviela, Latvijā tika atrasti jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet rūpnieciska to ieguve nav notikusi, jo padomju laikā krājumi Latvijas teritorijā tika atzīti par nenozīmīgiem. Šajā laikā naftas ieguves tehnoloģijas strauji progresējušas, un tagad ir iespējama nelielu iegulu izstrāde un šīs nozares attīstība arī Latvijā. Kopš 1996. gada ogļūdeņražu meklēšanai vai izpētei un ieguvei izsniegtas vairākas licences, taču praktiska darbība uzsākta tikai Gudeniekos, kur projektu īsteno SIA Baltic Oil Management (BOM). Uzņēmums izpētes un eksperimentālās ieguves projektu pārņēma no tā aizsācējas SIA Alīna.
Faktiski visa izpēte un mērījumi ir bijuši jāveic no jauna. Šis process nav no vienkāršajiem, jo Latvijā trūkst praktiski pieredzējušu šīs jomas speciālistu un tiek piesaistīti ārvalstu eksperti. Tehniskās iekārtas un speciālisti ir līdzekļietilpīgi, un darbi veicami augstākās drošības apstākļos. Tāpat nopietnu resursu patēriņu paredz augstās vides un drošības prasības, kas urbumu laukumos jānodrošina visā projekta īstenošanas laikā.
Cik var liet caurā spainī?
Kopš vienīgā praktiskā ogļūdeņražu izpētes projekta aizsākuma šajā projektā kopumā investēti jau aptuveni septiņi miljoni latu. Diemžēl pašreiz projekta tālākā gaita ir zem jautājuma zīmes, un par jaunu investīciju piesaisti nevar būt ne runas, jo pastāvīgi mainīgais tiesiskais regulējums nedod nekādas garantijas projekta tālākai īstenošanai. Galvenie iebildumi vēršami pret Ekonomikas ministriju (EM), kura ir atbildīga par šo nozari.
Kopš 2011. gada, kad beidzās darbības termiņš šo jomu regulējošajiem Noteikumiem, klusībā ministrijas gaiteņos tapa jauns dokuments, kurš tika akceptēts MK šā gada 28. maijā, gan ar atzīmēm, ka tas jāsaskaņo ar uzņēmumu BOM un nepieciešamības gadījumā jāprecizē. Interesanta un EM jau ierasta ir Noteikumu projekta tapšanas gaita un caurspīdīgums, precīzāk - necaurspīdīgums.
Varētu šķist, ka ministrija darbojas nozares labā un gatavo noteikumus, kas būtu visiem pieņemami, radītu līdzvērtīgus nosacījumus visu iesaistīto pušu darbībai un reizē atbalstītu ekonomisko aktivitāti un atbilstu valsts interesēm. Taču praksē (un to noteikti apstiprinās arī daudzu citu nozaru uzņēmēji) ministrijas dokumenti top kādā virtuālā, fantāzijas pasaulē, kam nav saiknes ar praktisko dzīvi, projektu gaitu, apstākļiem un mērķiem.
Ministrijas dēļ Latvijā apdraudēta ogļūdeņražu ieguve sauszemē
Gudenieku projekts tiek īstenots saskaņā ar savulaik EM izsniegtās licences noteikumiem, MK apstiprinātajā licences laukumā. Galvenie faktori lēmuma pieņemšanā par projekta īstenošanu (kas finansēts privāti atšķirībā no eksperimentiem ar nodokļu maksātāju līdzekļiem, par kuru tērēšanu nereti pēc nesekmīga projekta atbildība ir «koleģiāla» vai tiek novelta uz iepriekš pie varas bijušo politisko oponentu atbildību) ir ekonomiskie aprēķini un risku analīze, pamatojoties uz tā brīža normatīvo aktu kopumu.
Jaunais regulējums, kurš praktiski skars tikai vienu nozares komersantu, ievērojami pasliktina spēles noteikumus, paredzot virkni jaunu un nepamatotu ierobežojumu. Uzņēmuma darbības plānā sen ir paredzēti septiņi urbumi, plāns jau pagājušajā gadā tika iesniegts EM, taču ierēdņi izliekas par to nezinām.
Šādu urbumu ekspluatācijā ir īpaši svarīgi, lai tie darbotos nepārtraukti, un jebkura dīkstāve un darbības apturēšana draud ar jauniem zaudējumiem. Faktiski ar jauno regulējumu tiek noteikts, ka vairākos urbumos eksperimentālā ieguve jāpārtrauc, bet rūpniecisko ieguvi nevar uzsākt līdz pat 2013. gada oktobrim. Šis punkts tiek argumentēts ar vienkārši bezkaunīgu EM ierēdņu frāzi, kura norāda uz «bezgalīgas eksperimentālās ieguves nepieļaušanu», bet vairāk izskatās pēc apzinātas vēlmes pārtraukt to darbību, jo 2011. gadā EM plauktos iegūla komersanta lūgums atļaut uzsākt rūpniecisku ogļūdeņražu ieguvi.
Investīciju riski un ierēdņu atbildība
Nepieņemama ir prasība sniegt valsts iestādēm izpētē iegūtos datus, kuru iegūšanā ieguldīti ievērojami līdzekļi, bet par kuru drošību pēc to nonākšanas valsts iestādēs nav nekādu garantiju. Valsts vēlas pieprasīt komercnoslēpumu saturošus datus no privāta uzņēmuma, kura īpašuma tiesības aizsargājamas ar LR Satversmi un kurš gatavojies šo resursu apgūšanai un investējis tajā miljoniem latu. Citās valstīs ir paredzēta iespēja saņemt atpakaļ nodokļu atlaižu veidā līdz pat 50% no izpētes urbumos investētajiem līdzekļiem. Turklāt likums nosaka nodot tikai ģeoloģisko informāciju, nevis detalizētu know-how un pat tehnoloģisko iekārtu un piegādātāju informāciju. Noteikumu projektā ir arī virkne citu neloģismu, piemēram, atkārtotu atļauju saņemšana jau atļautai darbībai, ko EM pati izdevusi agrāk. Ministrija vēlas dublēt jau eksistējošas valsts funkcijas un paralēli citām iestādēm uzraudzīt uzņēmuma darbību, tās likumību un atbilstību prasībām. Neizprotamākais ir tas, ka neprofesionālu EM ierēdņu izstrādātā Noteikumu versija ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, LR Satversmi, ko EM stūrgalvīgi turpina ignorēt.
Pašreiz ogļūdeņražu ieguve sauszemē ar šiem noteikumiem ir apdraudēta, un dažu punktu izmaiņas situāciju neglābs. Turpinoties šādai nepamatotai un pat kaitnieciskai ierēdņu darbībai, var rasties situācija, kurā vienīgais risinājums būs prasība par zaudējumu piedziņu no valsts pārvaldes iestādes EM personā.