Jubilejas izstāde ir kā Jaunais gads - savdabīgs atskaites punkts. Māksliniece Aija Zariņa par saviem 60 gadiem saka īsi: «Pilngadība. Tā manas dzimtas daļa, kura jau dzīvojusi, ir aizgājusi. Šis ir mans laiks. Laiks nest atbildību visu to aizgājušo acīs un arī to acīs, kas pēc manis nāks.» Tieši tāpēc izstādē viņa nav viena. Māksliniece izstādi veidojusi kopā ar ģimenes locekļiem un domubiedriem -Tīnu Zariņu, Mārtiņu Gauši, Katrīnu Veitu, Zuzannu Runkovsku-Stansofu, Nikolasu Stansofu. Izstādes pamatu veido Aijas Zariņas lielformāta gleznas par Latvijas mitoloģiju. Citi veidojuši instalācijas, videodarbus, skaņu ierakstus un fotogrāfijas, kopā radot intriģējošu pasaules ceļojumu un iekšēju meklējumu karti. «Viegli un patīkami ir strādāt kopā ar domājošiem cilvēkiem. Skaisti, ka Zuzanna uz sirdspukstu fona raksta stepa soļu skaņu. It kā ārējās gaitas pieskaņošana iekšējam ritmam. Skaistas ir Katrīnas lampas, kuras startē ar nosaukumu Kraukļa ligzda. Krauklis senos laikos, kad zintnieki pārvērtās putnos, bija spēcīgs gaismas cīnītājs. Mārtiņa pietāte, ar kādu viņš ieklausās apkārtējā pasaulē, Tīnas mīlestības pilnā attieksme pret apkārtējiem un Nikolasa nenogurstošie meklējumi,» stāsta Aija Zariņa.
Iepriekšējās A. Zariņas izstādes nosaukums bija Laimīgā zeme, tagad - Sprīdītis. Kāpēc? «Sprīdītis ir neliels augumā - kā Latvija, bet ar milzīgu dūšu, ar cienījamu garīgās kultūras mantojumu. Sprīdītis nav nekāds naivais, kurš plikām rokām cīnās ar rūdītu ienaidnieku. Viņš izmanto savu gudrību,» atbild Aija Zariņa. Bet - kur Sprīdītis, tur arī milži. «Mani interesē pasakas par milžiem,» atzīst māksliniece. «Tās sasaucas ar āriešu vēdām, kurās milži - ūri - nāk no ērgļu zvaigznāja glābt kritisko situāciju lielā ledus laikmeta laikā. Viņi ir tie, no kuriem cēlies vārds «kult-ūra». Ūru kults. Latvijā senajā Beverīnas teritorijā arī ir Ureles pilskalns un ezers.»
Ar darbnīcu Lielais Kristaps Aijas Zariņas izstādē Rakstniecības un mūzikas muzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) aizsāksies arī ģimenes pasākumu programma. Pasākuma apmeklētāji kopā ar mākslinieci varēs lasīt un pārrunāt milžu pasakas un teikas, zīmēt to varoņus viņu dabīgajā lielumā. Tiem gleznu vērotājiem, kurus māksla neuzrunā un kuri par vienkāršoto Aijas Zariņas zīmējumu manieri saka, ka «arī tā varētu», māksliniece iesaka painteresēties par saturu. «Man, piemēram, ir vienalga, cik rūpīgi ir Dēmons vai Kaščejs uzgleznots. Ja nu tomēr uzgleznotais atdzīvojas, tad domāju, ka Dēmonu radītāji paši nebūtu laimīgi atrasties ar tiem vienā istabā.»
Izstāde apskatāma līdz 1. martam. Pasākumi ģimenēm - no 18. janvāra katru sestdienu (sīkāk - www.rmm.lv).