Kaujas lauks Kijevā
«Pilsēta ir šokā, jo vairāki cilvēki naktī nošauti,» laikrakstam Diena no Kijevas stāstīja Oleksandrs Maksimecs. Protestētāji runā, ka to paveikuši snaiperi. Izplatoties ziņām, ka protestu apspiešanā varētu būt iesaistīti snaiperi, ļaudis ieradušies ar lāzergaismiņām un prožektoriem, lai censtos apžilbināt šāvējus.
O. Maksimecs uzsvēra, ka ir divi protestētāju atzari. Lielākā daļa protestētāju ir miermīlīgi, taču uzdarbojas arī radikāli noskaņoti demonstranti, kas provocē sadursmes. Demonstranti vēlas, lai tiktu atcelti protestus ierobežojošie likumi. Citi sola protestēt, kamēr neatkāpsies valdība. Ļaudis pievienojas protestiem ar pašdarinātām gāzmaskām. Demonstrāciju atbalstītāji piegādā medikamentus.
Sadursmes trešdien uzvirmoja ar jaunu sparu, kad policija centās nojaukt demonstrantu barikādes. Kijeva sāka atgādināt kaujas lauku. Protestētāji lika lietā degmaisījuma bumbas un akmeņus, uz ko policija atbildēja ar apdullinošajām granātām un gumijas lodēm. Cenšoties izgaiņāt protestētājus, ielās izvietoti arī bruņutransportieri.
«Situācija kļūst biedējoša,» Dienai uzsvēra kijeviete Anastasija, norādot, ka birojā dzirdot no protestu epicentra nākošos sadursmju trokšņus. «Cilvēki ir pārsaluši un noguruši, taču valdība nepiekāpjas, un policijas vardarbība tikai vairo dusmas. Es tiešām ceru, ka tas viss nepāraugs pilsoņu karā.»
Demonstrācijas Kijevā notiek jau kopš novembra beigām, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, dodot priekšroku ciešākai sadarbībai ar Krieviju. Vardarbīgās sadursmes izcēlās svētdien, demonstrantiem paužot nepatiku pret steigā pieņemtajiem likumiem, kas ierobežo protestus. Likumi paredz bargus sodus protestētājiem, kas bloķē piekļuvi sabiedriskām ēkām vai slēpj seju aiz maskām.
«Viņi [valdība] vēlas apspiest protestus ar šiem absurdajiem likumiem, kas ir pretrunā ar demokrātiju un pārkāpj tiesības uz brīvību,» Dienai uzsvēra kijeviete Marija Ponomarjova.
Trešdien Ukrainas vara apstiprināja, ka gājuši bojā vismaz trīs protestētāji. Divi miruši no šautām brūcēm, bet trešais, atkāpjoties no policistiem, nokritis no futbola stadiona jumta daļas. Ukrainas mediji ziņoja, ka abus protestētājus nošāvuši snaiperi. Kopumā dažādus ievainojumus sadursmēs kopš svētdienas guvuši vairāk nekā 1000 cilvēku.
Premjers Mikola Azarovs noliedza, ka policija saistīta ar cilvēku nāvi, un uzsvēra, ka kārtībsargiem nav letālās munīcijas. Vainīgie meklējami protestētāju vidū, kurus premjers nodēvēja par «teroristiem». «Es oficiāli paziņoju, ka šie noziedznieki tiks saukti pie atbildības,» M. Azarovu, kurš aicināja ukraiņus pārtraukt protestus un pakļauties valdības lēmumiem, citēja BBC.
Draud ar sankcijām
Rietumvalstīs valda satraukums par vardarbības eskalāciju Ukrainā. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu nosodīja vardarbības pielietošanu un brīdināja, ka Ukrainai draud sankcijas.
«Ja sistemātiski tiek pārkāptas cilvēktiesības, tajā skaitā šauts uz miermīlīgiem demonstrantiem vai nopietni pārkāptas pamatbrīvības, tad mums jāpārdomā attiecības ar Ukrainu un, iespējams, tam būs savas sekas,» Ž. M. Barrozu citēja ziņu aģentūra Reuters.
ASV vēstniecība Ukrainā ziņoja, ka anulējusi vīzas vairākiem ukraiņiem, kurus vaino policijas vardarbībā pret protestētājiem. Tā nesauca šos pilsoņus vārdā, taču piebilda, ka apsver vēl plašākas sankcijas.
Tikmēr Krievijas Valsts dome izplatīja paziņojumu, kurā aicināja rietumvalstis neiejaukties Ukrainas lietās. «Valsts dome aicina ārvalstu politiskās aprindas, kas pārkāpj starptautisko tiesību normas un jaucas suverēnās Ukrainas lietās, pārtraukt mudināt tālāku konflikta eskalāciju,» paziņojumu citēja NEWSru.com.
Krievijas Valsts dome nekavējās Ukrainai arī atgādināt par decembrī noslēgto vienošanos par aizdevumu un lētākām gāzes piegādēm, norādot, ka gatava ciešākai sadarbībai ar Kijevu.