Dāmu valstsvienībā iespējama tāda situācija, kāda bija iepriekšējā ciklā kungiem, kad ceļazīmi izcīnīja viens treneris, bet finālturnīrā jau strādāja cits?
Ir atšķirīga situācija - kāda kalibra treneris vadīja vīriešu izlasi, un ko savās trenera gaitās ir paveicis Dikeulaks. Uzsvēršu divus aspektus. Pirmkārt, Dikeulaks atteicās no iespējas kā trenera palīgs būt kopā ar Grieķijas izlasi pasaules čempionātā. Tas bija unikāls sasniegums Grieķijas basketbolam, tomēr Dikeulaks izvēlējās galvenā trenera posteni Latvijas izlasē. Ar klubu komandu Athinaikos pagājušajā sezonā izcīnīja Eiropas kausu. Otrkārt, cik es redzēju un ko man teica cilvēki, kuri bija klāt izlases darbā, Dikeulaks strādāja ļoti profesionāli un ar azartu, kas beigās vainagojās ar ceļazīmes izcīnīšanu. Ar viņu tika parakstīts līgums uz diviem gadiem, tā pārskatīšana būtu iespējama tikai tad, ja valstsvienība ar pirmo piegājienu nebūtu kvalificējusies. Visi nosacījumi ir izpildīti, un es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Dikeulaks nevarētu turpināt darbu.
Atlases cikla sākumā Dikeulaks pa aizas malu gan pastaigājās…
Es domāju, ka nevienam nebija skaidrs, kāda būs Latvijas izlase bez Anetes Jēkabsones. Viņa bija neapšaubāma līdere, emocionāli uzkurinot komandu un arī gūstot visvairāk punktu. Īpaši liels Anetes nopelns bija kritiskajos brīžos, kad viņa uzņēmās iniciatīvu. Nevar, protams, noliegt to, ka cikla sākumā treneris vēl nebija iepazinis spēlētājas, jo īpaši tās, kurām bija mazāka loma komandā. Tomēr viņa palīgi komandu bija iepazinuši labāk un teorētiski šādiem baltiem plankumiem nevajadzēja būt. Jā, sākums nebija tik labs, bet meitenes ar savu sniegumu iepriekšējos gados panākumu latiņu bija pacēlušas ļoti augstu. Man pašam personiski bija pārliecība jau no pirmās dienas, ka ceļazīme izšķirsies Latvijas un Serbijas pēdējās kārtas spēlē Rīgā.
Zināmā mērā treneris sabiedrības viedokli uzkurināja, paziņodams, ka Latvija ir spēcīgākā komanda grupā?
Manuprāt, no konteksta tika izcelts tas, ko visi gribēja dzirdēt. Viņa vārdi bija, ka mēs esam spēcīgākā komanda grupā, bet tas vēl ir jāapliecina dzīvē un uz priekšu iesim soli pa solim. Vismaz man radās iespaids, ka treneris ar šiem vārdiem komandā gribēja stiprināt pārliecību par varēšanu laukumā. Iesākumā no meiteņu puses arī varēja manīt bijību, vairākas spēlētājas baidījās uzņemties iniciatīvu.
Vācijas futbola izlasē tagad ir diskusijas, vai Mihaela Balaka atgriešanās būtu lietderīga. Anetes gadījumā šādām runām, šķiet, nevajadzētu būt?
Mēs sekojām līdzi Anetes gaitām un turējām īkšķus, lai viņa ātrāk izveseļotos. Nepārprotami viņa nākamgad būtu labs palīgs. Cerams, Anetei būs gan veselība, gan arī vēlme palīdzēt izlasei. Labā ziņa ir tā, ka Eiropas čempionāta finālturnīrs būs vasaras sākumā un spēles nepārklāsies ar WNBA sezonu.
Basketbola eksperts Guntis Keisels pēc iepriekšējā Eiropas čempionāta finālturnīra Latvijā rakstīja, ka tad vajadzēja izspiest maksimumu, jo spēlētājas bijušas optimālajā vecumā. Kā varētu būt pēc gada Polijā?
Guntim nevar nepiekrist. Īstā komandas ķīmija un sinerģija veidojas, ja komandā vēl ir palikušas pieredzējušās spēlētājas un ienāk jaunās perspektīvās. Manuprāt, trenerim komandas spēlē labi izdevās iesaistīt Elīnu (Babkinu) un Sabīni (Niedolu). Ir redzams, ka viņas savās pozīcijās var progresēt un nākotnē dot lielāku ieguldījumu komandas spēlē. Sabīne laikam pat pirmo reizi spēlēja trešā numura pozīcijā. Tāpat ārpus sastāva palika vairākas labas U-20 izlases spēlētājas, kā Klintsone un Vītola, kuras var palīdzēt.
Ar kādām ambīcijām būtu jābrauc uz Poliju - cīnīties par medaļām, olimpisko ceļazīmi…?
Atlases ciklā meitenēm uz krekliņiem bija olimpiskās solidaritātes logotips. Neslēpsim, ka olimpiskās spēles ir mūsu klusais sapnis.