Par dokumentu pazušanu no KNAB pagājušajā piektdienā, atsaucoties uz mediju rīcībā esošo informāciju, gandrīz vienlaicīgi ziņoja aģentūra LETA un Latvijas Televīzija, kurai bija izdevies saņemt apstiprinājumu no SAB. Taču KNAB komentārs nesekoja ne todien, ne arī šīs nedēļas sākumā. Pirmdien žurnālisti saņēma ziņu, ka «KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam no šā gada 20. septembra ir pārejoša darba nespēja. Tiklīdz viņš atgriezīsies darbā, KNAB informēs sabiedrību likumā noteiktā apjomā par publiski izskanējušo informāciju saistībā ar klasificētiem dokumentiem».
KNAB vadītājs ir atbildīgs
Kamēr KNAB vadība nesniedz nekādu skaidrojumu, politiskajās aprindās gan novērtē notikušo, gan izsaka minējumus par tā iespējamajiem iemesliem. Tie tiek saistīti arī ar to, ka novembra vidū beigsies KNAB priekšnieka J. Streļčenoka pilnvaras un ir izsludināts jauns konkurss uz šo posteni. J. Streļčenoks ir apstiprinājis dalību tajā. «Iestādes vadītājs ir atbildīgs par to, lai būtu aizsargāts valsts noslēpums. Ja kāds runā, ka tā ir pret viņu vērsta ļaunprātība vai provokācija, tad jāsaka, ka darbs ir jāorganizē tā, lai nebūtu iespējama tāda ļaunprātība,» pirmdien teica Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja un arī Vienotības frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Viņa uzsvēra - ja starp konkursa atlases komisijas izraudzītajiem kandidātiem būs J. Streļčenoks, «tad Vienotība viņu neatbalstīs».
Partija norobežojas arī no sava kolēģa, bijušā KNAB priekšnieka un Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītāja Alekseja Loskutova medijiem teiktā. Viņš Dienai norādīja, ka neesot runājis par provokāciju, taču pieļāva, «ka tā nav nejaušība, bet negodprātīgu cilvēku tīša rīcība ar mērķi diskreditēt Streļčenoku». A. Loskutovam toties nav pieņemams, ka KNAB nesniedz informāciju, kas tiek darīts, lai pēc iespējas drīzāk noskaidrotu notikušā apstākļus. Kā bijušais KNAB priekšnieks A. Loskutovs skaidroja, ka pie operatīvās lietas materiāliem var piekļūt ierobežots personu loks - operatīvais darbinieks, kurš ar lietu nodarbojas, viņa nodaļas priekšnieks un vietnieks. Vēl varētu runāt par kabineta kaimiņu, ja kādā brīdī šī lieta neatrodas seifā.
Ļaut komisijai strādāt
Diena jau rakstīja - ja Vienotība neatbalsta tagadējā KNAB priekšnieka palikšanu amatā, tad Zaļo un Zemnieku savienībai atbalsts būtu jāmeklē pie Saskaņas. Tās līderis Jānis Urbanovičs nesen paziņoja, ka valdošo partiju glābšanas limits esot izsmelts. Andrejs Elksniņš (Saskaņa) Dienai izteica cerību, ka notikušais KNAB tiks izvērtēts līdz brīdim, kad parlamentam būs jāizraugās jaunais KNAB priekšnieks. Citādi Saskaņai būšot grūti izdarīt izvēli. Viņš atgādināja, ka valsts noslēpumu saturošas informācijas pazušana izraisa virkni konsekvenču, jo ir runa par dokumentiem, kuros var būt gan noklausītas tālruņa sarunas, gan informācijas sniedzēju vārdi, kuriem pienākas procesuālā aizsardzība. Pēc A. Elksniņa domām, notikušo, iespējams, varot saistīt gan ar izsludināto konkursu, gan ar iekšējiem cīniņiem KNAB starp J. Streļčenoku un viņa oponentiem - no darba atbrīvoto Jutu Strīķi un bijušo Operatīvo izstrāžu lietu nodaļas vadītāju Juri Jurašu, ar kuru augustā izbeigtas darba attiecības. Vasarā J. Jurašs paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis bijušā valsts a/s Latvijas dzelzceļš vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska lietā, par ko J. Jurašs informējis KNAB vadību, bet tā uz to nav reaģējusi. A. Elksniņš uzskata, ka strīdā ar saviem oponentiem J. Streļčenoks ir uzvarējis - viņš baudot arī valdības vadītāja atbalstu.
Premjers M. Kučinskis žurnālistiem atturējās izteikt savu viedokli par J. Streļčenoka atbilstību amatam, aicinot sagaidīt komisijas vērtējumu. Viņš norādīja, ka izmeklēšanā piedaloties arī SAB pārstāvji. «Es uzticos tiesībsargājošajām iestādēm un tagad nevajadzētu traucēt komisijas darbu, bet izslēgt nevar nevienu variantu,» teica premjers, atbildot uz vaicāto, vai J. Streļčenoks var arī zaudēt amatu. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ar preses sekretāres Kristīnes Sutuginas starpniecību aģentūrai LETA apstiprinājis, ka prokuratūra uzrauga operatīvās darbības veikšanas likumību. Par slepenības režīma nodrošināšanu atbild KNAB un SAB.