Arī vīnos mums katram ir sava «zona». Vieni dzer tikai baltvīnus, jo no sarkanvīniem sāpot galva vai zobi kļūst sarkani. Citi dzer tikai Jaunās pasaules vīnus, jo Vecā pasaule esot negaršīga un nesaprotama. Vēl citi tikai Veco pasauli, jo Jaunajā pasaulē vispār nezinot, kas ir vīns. Vieni apgalvo, ka viņiem nepatīk, piemēram, rīslings, jo vienreiz, toreiz, kaut kad, kad tas esot dzerts, tas esot bijis nebaudāms. Vēl citi saka, ka varot iedzert tikai šampanieti un neko citu. Un tā tālāk. Kā noprotat, tie nav nekādi ironiski jociņi. Tie ir reāli apgalvojumi, ko pilnā nopietnībā minējuši visnotaļ sakarīgi un izglītoti cilvēki. No malas, protams, smieklīgi. Tomēr nevar jau neko pārmest. Parasti, mēģinot «izkāpt no zonas», mēs iekuļamies nepatikšanās un secinām, ka, eh, nevajadzēja taču.
Šādiem gadījumiem šodienas vīna slejā atlasīti divi vīni, kas «izkāpšanu no zonas» varētu atvieglot. Tiem, kuri līdz šim turējušies Vecās pasaules vai merlo un kabernē zonā, Čīles sarkanais būs ideāls tiltiņš uz Syrah un Jauno pasauli. Savukārt tiem, kuri līdz šim turējušies Jaunās pasaules vai sauso vīnu (jo saldos dzert neesot stilīgi) zonā, derēs cēlais Austrijas desertvīns.
San Pedro, 1865 Limited Edition Syrah, 2007. Augstākās raudzes Syrah, un tas nekas, ka no Čīles. Darināts Elki ielejā - diezgan tālu ziemeļos, tuvu okeānam un slavenajai Humbolta straumei, kas šajā vīnā atstājusi nedzēšamas pēdas. Uz citu Jaunās pasaules Syrah fona šim žetons par eleganci. Augļu aromāti un garšas, lai arī ekspresīvi, prot intriģēt. Syrah raksturīgo melno piparu nav par daudz, bet īstajā brīdī un ļoti garā pēcgaršā. Tomēr visvairāk laika atliciniet, lai papriecātos, cik skaisti šis vīns savaldzinājis jaunās franču ozola mučeles, ar kurām, kā izskatās, kopā pavadījis labu laiku. Ugunskura dūmaka un žāvējuma nianses lien ārā pa visām malām. Taisni prasās kaut ko uzgrilēt.
Kracher, Cuvee Auslese, 2009. Kracher, iespējams, ir leģendārākais Austrijas ražotājs, kas savu slavu iemantojis tieši ar cēlās puves skartajiem vīniem. Cēlā puve - tas ir labi. Raksturīga reģioniem, kas atrodas pie upēm un ezeriem, kas dod puves attīstībai tik nepieciešamo mitrumu. Ar to gan vēl nepietiek - vajadzīga saule, lai mitrumu ik rītu izdzenātu (lai puve neaiziet neceļos), kā arī gari, silti un sausi rudeņi, kas palīdz ogām uzkrāt maksimāli daudz cukura. Lūk, šis eksemplārs nācis no Burgenlandes, kur ir tieši tāds ezers, saule un gari rudeņi, kā vajadzīgs, - Neizīdles ezers jeb visu vācu un austriešu pensionāru paradīze. Ja aizbrauksiet, sapratīsiet kāpēc. Tāpēc, ka ezers un daudz, daudz izcila saldā vīna, kas nevar nepatikt. Nu tāda kā šis.
Pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga jūsu veselībai