Viss būšot atkarīgs no Satiksmes ministrijas atbildīgo amatpersonu nostājas šodien notiekošajā Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdes sēdē.
Kopējie nesegtie zaudējumi par 2011. gadu šobrīd pietuvojas diviem miljoniem latu: miljons -starppilsētu pārvadātājiem, 0,7 miljoni - reģionālajiem un 0,12 miljoni - piepilsētu pārvadātājiem. Satiksmes ministrijas Valsts sekretārs Anrijs Matīss norāda, ka ministrija jau tuvākajā laikā vērsīsies valdībā ar lūgumu rast naudu no neparedzētiem līdzekļiem 1,175 miljonu latu zaudējumu segšanai, kas gan būs starppilsētu un piepilsētu pārvadātājiem. Reģionālajiem vietējās nozīmes pārvadātājiem summu, kas pārsniedz valsts budžeta līdzekļu ietvaru, likums no valsts kompensēt liedz, lai gan pagājušajā gadā 245 tūkstoši latu tiem tomēr papildus piešķirti. Par šo prasību būšot atsevišķa, pēc A. Matīsa prognozēm, smaga diskusija.
Pārvadātāji pieprasa arī pārcelt daļu šāgada otrajam pusgadam paredzētā finansējuma uz pirmo pusgadu, lai kompensētu nesegtos zaudējumus gada pirmajā ceturksnī. A. Matīss norāda, ka arī par to vēl būs diskusija, taču galīgo lēmumu tiesīga pieņemt tikai Finanšu ministrija, kurā pieprasījums gan vēl nav iesniegts. Pārvadātāji un atbildīgo institūciju pārstāvji piekrīt, ka šāds risinājums ir tikai ugunsgrēka dzēšana, tāpēc aktuāls jautājums, kas notiks gada otrajā pusē, kad pārvadātāji atkal atdursies pret līdzekļu trūkumu, kā arī - kādi ir situācijas risinājumi ilgtermiņā.
Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs atzīst - visdrīzāk papildu līdzekļi būs jāmeklē, grozot valsts budžetu. Savukārt vaicāts par ilgtermiņa risinājumiem, norāda uz valsts dotāciju palielināšanu, jo pēdējos divus gadus to apjoms bijis zem minimālās robežas. Viņš pieļauj arī reformas sabiedriskā transporta sistēmā, sīkāk nenorādot, tieši kādas.
A. Matīss problēmas ilgtermiņa risinājumu savukārt redz valsts līdzekļu efektīva izlietojuma kontrolē. Sagatavoti likuma grozījumi par pārvadātāju izmaksu limitu noteikšanu, kurus valdība, iespējams, skatīs nākamajā nedēļā. Pārvadātāji šos grozījumus neatbalsta. «Lai nodrošinātu caurspīdīgu līdzekļu efektīvas izmantošanas sistēmu, jābūt skaidram, cik var tērēt administratīvajiem izdevumiem, remontiem un citiem pasākumiem. Visām izmaksām jābūt pamatotām. Šobrīd ir situācijas, kurās šos izdevumus nav iespējams izkontrolēt, īpaši gadījumos, kad pārvadātājs pakalpojuma nodrošināšanai piesaista apakšuzņēmēju,» saka A. Matīss un atklāj, ka pārvadātājs saņem kompensāciju atbilstoši uzrādītajiem zaudējumiem, neizvērtējot, cik tie ir pamatoti. Līdz ar to gan viena kilometra pašizmaksas, gan norādītie zaudējumi pārvadātājiem var krietni atšķirties.