Otrdien valsts oficiālajā laikrakstā Ukrainas balss publicēti pagājušajā nedēļā steigā pieņemtie likumi, kas ierobežo protestus. Tas nozīmē, ka bargie likumi, kas radījuši plašu neapmierinātību demonstrantu vidū un izsaukuši arī Eiropas Savienības (ES) un ASV kritiku, stāsies spēkā trešdien, proti, dienu pēc to publicēšanas.
Jaunie likumi paredz cietumsodu uz laiku līdz pieciem gadiem ikvienam, kurš bloķē piekļuvi sabiedriskām ēkām. Protestētājiem, kas būs maskējušies, lai slēptu savu identitāti, draudēs naudassods vai arests. Tāpat liegts izplatīt internetā neslavu ceļošu informāciju. Par to līdz ar naudassodu varēs tikt arī pie labošanas darbiem.
Kritiķi pārliecināti, ka likums pieņemts, lai censtos savaldīt protestus, kas Ukrainu pārņēmuši jau kopš novembra, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar ES, dodot priekšroku ciešākai sadarbībai ar Krieviju.
Sadursmes Ukrainā uzliesmoja nedēļas nogalē, kad notika protesti pret jauno likumu. Otrdien komentārus netaupīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš aicināja ES nejaukties Ukrainas lietās un lika noprast, ka pie situācijas saasināšanās vainojami Eiropas politiķi.
«Vairāku Eiropas valstu valdību locekļi bez uzaicinājuma steidzās uz Neatkarības laukumu [protestu epicentrs] un iesaistījās pret valdību vērstajās demonstrācijās valstī, ar kuru tiem ir diplomātiskas attiecības. Tas ir nepiedienīgi,» RIA Novosti citēja S. Lavrovu, kurš nevienu politiķi vārdā nesauca.
Ukrainā protestētājus apmeklējuši vairāki politiķi, tajā skaitā Gvido Vestervelle, kad vēl ieņēma Vācijas ārlietu ministra amatu, kā arī ES ārlietu vadītāja Ketrina Eštone.