lasījumā. Par to balsoja 50 klātesošie koalīcijas deputāti, izņemot Kārli Krēsliņu (VL-TB/LNNK). Taču projekta tālākā izskatīšanas gaita netiek prognozēta viegla.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā tika iesniegti nākamajā dienā pēc tam, kad Saeima ar ZZS atbalstu ratificēja Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgumu. Viens no projekta iniciatoriem Andrejs Judins (Vienotība) jau toreiz aicināja nesaistīt to ar kādu vienu cilvēku, jo tie ir būtiski daudzu lietu izskatīšanā, lai lietai var pievienot svarīgu informāciju. A. Judins atzīst, ka projekts nav ideāls, bet šī problēma ir jārisina. Debates ceturtdien izvērtās starp Vienotības juristiem un opozīciju, ko tajās pārstāvēja Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura ir A. Lemberga partijas biedre no Ventspils, un Andrejs Elksniņš (SC). Viņa kā advokāta runā vairāk bija saklausāma savu amata brāļu interešu aizstāvība. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) arī izteica nožēlu, ka daži kolēģi aizmirst norobežoties no iepriekšējās advokāta prakses, pretim saņemot A. Elksniņa aizskarošus izteikumus, kuros viņš raksturoja politiķi.
A. Elksniņš arī teica: «Tik tiešām, jūs tagad esat prokuroriem metušies ceļos un sniedzat viņiem pakalpojumu attiecībā uz viņu pilnvaru stiprināšanu kriminālprocesā.» Aleksejs Loskutovs (Vienotība) uzsvēra, ka projekts nodrošina iespējas iesniegt papildu informāciju kā advokātam, tā prokuroram, kuriem esot absolūti vienādas tiesības lietas iztiesāšanas laikā rakstveidā pieprasīt no trešajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus. D. Reizniece-Ozola uzskaitīja likumprojekta trūkumus, piemēram, ar to tikšot «diskreditēta izmeklēšanas stadija, kurai zūd jēga, ja iztiesāšanas laikā tiek veiktas izmeklēšanas darbības». Deputāte arī uzklausījusi ekspertus, kuriem ir bažas, ka šādi grozījumi tieši pagarināšot krimināllietu izskatīšanas termiņus.