Tad nu grāmata ļoti vispusīgi tver mūsu ēdienu un dzērienu - tur aprakstīta vārdu izcelsme, skaidrotas to nozīmes (desas ir ne tikai desas, bet arī zarnas, kā runā mana amerikāniete Aināra, kas no Latvijas aizbrauca maziņa 1944. gadā), klāt attiecībā uz šiem vārdiem citēti literāri darbi, senas pavārgrāmatas un vismaz 300 teicēju stāstījumi par ēšanas paradumiem ikdienā un svētkos. Ar milzumu unikālu recepšu. Priekšvārdā visam grāmatā iespiestajam dots teorētisks un vēsturisks pamatojums.
Nu esmu tikusi pāri vārdenes pirmajiem trim burtiem, nepilnai piektdaļai teksta, un lasīšu tālāk tikpat sistemātiski. Jau priecājos par jauno, tomēr veco vārdu «nogaršināt», ko atradu aknu siera receptē, - tas daudz dzīvāks un īsāks par garlaicīgo «pievienot garšvielas». Tikpat labs ir pārliekamais (ceptas mencu aknas lieto kā sviestmaižu pārliekamo), atgarša kā pēcgaršas vai ataukstēt kā atsaldēt sinonīmi. Vesela poēma ir alus lietojuma apraksti ar neticamajām karstajām zupām, kadiķogu un ābolu alus receptēm un bērzu šampanieša jeb dzīvuča iegūšanu no novecējuša, pat ieskābuša alus, tajā ieliekot bērzu vai ķiršu, ceriņu zariņus. Ja par Jāņiem - tad Zāļu dienā jākauj auns un jāvāra gada pirmā zupa ar jauniem lapu kāpostiem un auna detaļām. Ja par agro vasaru - tad īstais laiks bačiņām - jauno biešu lapiņu, nātru un balandu zupai. Ja par reto - tad bebra liesā gaļa ēdama kotletēs un frikadelēs, tikai jāatjauc ar cūkgaļu. Baltais dzidrais ir autentisks Latvijas šņabis, ne tikai ābolu šķirne. Un briseles nav nekādā sakarā ar Eiropas Savienību - tā sauca zivju pieņus, buļļa pautus un teļa tīmusu jeb aizkrūts dziedzeri.
Augļu putas un buberti! Cirvja zupa (var arī bez cirvja - vajag lielu naglu, puskilogramu gaļas, un viss)! Un piemetušās pārdomas par to, kā atmiņā pazūd recepšu saturs - par Latgales ēdienu cimusu, kas nāk no Austrumeiropas ebreju cimesa, ar cukuru vai medu sutinātiem burkāniem, vēlāk Latgalē - arī sautētiem kāļiem un kartupeļiem, - teicēja uzdod citu ebreju ēdienu - čolentu, sabata gardo gaļas, pupiņu, un putraimu sautējumu.
Nu, palūrēju gan grāmatā uz priekšu - par apetītes un ēdamā veco apzīmējumu - koža. Par kopējiem līdzekļiem Jāņiem sarūpētu alu - biedru alu. Par sieriem - Jāņu sieru tajā skaitā. Baudu lasīt tālāk tāda palūrēšana nenoņems, uz tālāklasīšanu man jau ir koža, laba koža.