Šobrīd pieprasītākie
Darba devēji šobrīd visvairāk meklē pārdošanas, klientu apkalpošanas, digitālā mārketinga speciālistus, kā arī IT jomas profesionāļus, norāda interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns. Viņš gan spriež, ka speciālistu, piemēram, IT jomā joprojām trūkst tāpēc, ka daudzi jaunieši datorzinātņu studijas izvēlas, jo viņus vilina lielās algas šajā nozarē, bet daļa studijas tā arī nepabeidz. K. Kotāns stāsta, ka pieprasīti ir arī telekomunikāciju jomas profesionāļi, un nepieciešamība pēc tiem, tāpat kā pēc IT lietpratējiem, tuvākajos gados saglabāsies.
Portāla Prakse.lv vadītājs Jānis Logins komentē, ka arī jauniešus darbā vai praksē uzņēmumi pamatā cenšas piesaistīt IT, mārketingā (sevišķi - digitālajā) un pārdošanā. Šajās sfērās strādājošie nepieciešami visvairāk, te atrodas darbi, ko var darīt arī bez īpašas pieredzes un prasmēm, turklāt te jauniešiem ir savas priekšrocības - māka apieties ar tehnoloģijām, enerģiskums, vēlme sevi pierādīt, spēja ātri adaptēties.
Darba tirgū patlaban pieprasīti ir speciālisti, kam ir gan specifiskas profesionālās kompetences, gan labas komunikācijas prasmes un teicamas valodu zināšanas, turklāt ne tikai latviešu, krievu un angļu. «Uzņēmumiem paplašinot biznesu vai tirgū ienākot jaunām kompānijām, nozīmīgas kļūst arī tādas valodas kā vācu, franču un skandināvu,» norāda K. Kotāns. Darba devēju pieprasīta prasme, pēc J. Logina novērojumiem, ir arī māka prezentēt. Vēl viena, drīzāk nevis kompetence, bet attieksme: paviršumam nē! «Tas bieži ir izšķiroši, kad uzņēmumā jālemj, vai turpināt sadarbību ar praktikantu.» Arī K. Kotāns jauniešiem iesaka mācību praksi uzņēmumos uztvert nopietni, būt gataviem mācīties, sākt ar asistējošiem amatiem un nepārspīlēt ar atalgojuma prasībām.
Darbam jābūt kā hobijam
Izvēloties, kādu specialitāti apgūt, jāsāk ar to, kas pašam patīk, tad attiecīgās jomas jāpēta dziļāk, ieklausoties arī darba devējos, un jāpaliek pie tās, kas joprojām patīk arī tad, kad izzināta «no iekšpuses», uzskata J. Logins: «Speciālists, kas nav labs un zinošs, nekad augstu nekotēsies, pat ja strādās pieprasītā profesijā. Bet labs un zinošs būsi tikai tad, ja mīlēsi to, ko dari, un ja darbs tev būs kā hobijs. Tad būsi laimīgs, un tad arī sekos panākumi, nevis otrādā secībā. Katra lieta, ko dari labi un kas tev patīk, sniegs arī iespējas nopelnīt.»
Līdzīgus padomus dod arī Dienas uzrunātie dažādu profesiju pārstāvji. Ekonomists Dainis Gašpuitis teic: «Dzīve pierāda, ka nav vērtīgāku un mazāk vērtīgu profesiju. Cilvēks veido profesiju.» Viņš norāda - ja gribas dzīvot labi, nepietiek vienkārši kļūt par, piemēram, juristu, svarīgi ir arī tiekties uz to, lai profesija kļūtu par dzīvesveidu, kas iepriecina. D. Gašpuitis jauniešiem iesaka pirms izvēles painteresēties par noskatītās profesijas ikdienu, jo tā mēdz būt vienmuļāka nekā šķiet. IT profesionālis Maksims Jegorovs mudina izpētīt arī esošās un nākotnes iespējas, karjeras scenārijus attiecīgajā jomā, bet žurnāliste Eva Ikstena - izvēli apdomāt kārtīgi, varbūt uz brīdi pat atliekot stāšanos augstskolā, un apsvērt eksakto priekšmetu studijas. «Mēs Latvijā varam eksportēt tikai savu intelektuālo potenciālu. Mums ir spēcīga humanitāri izglītotā jaunā paaudze, bet pietrūkst eksakto,» E. Ikstena saka.
Pedagoģe un uzņēmēja Zane Ozola ieteic skatīties uz izglītības programmām, kas iedod rīcībspēju, spēju fleksibli reaģēt uz darba tirgus izmaiņām. «Neiesaku vadīties tikai pēc darba tirgus pieprasījuma, jo mūsdienu pasaule ir ļoti mainīga. Jācenšas izvēlēties pēc tā, kas patīk un sanāk. Bet vēlams studēt jomu, kur apgūst kādas konkrētas prasmes, nevis ko vispārīgu, piemēram, vadību. Mācīties uzņēmējdarbības vadību, manuprāt, ir jēga tikai maģistrantūrā, kad tu jau strādā uzņēmumā vai tādu vadi,» uzskata Z. Ozola.
Ķīmiķe Laura Beķere tomēr aicina sekot līdzi situācijai darba tirgū, lai gan vienlaikus uzsver - jāpaļaujas arī uz sirdsbalsi. Jauniešiem pašiem jāmāk izvērtēt un izlemt, jo ne vienmēr citi dos pareizo padomu. Savukārt ārsts Raimonds Karls piekodina rēķināties - ir jomas (medicīna u. c.), kur zināšanām jābūt galvā, nevis tehnoloģiju ierīcēs vai «mākonī».